Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:637278
 
Author:
Evaluation:
Published: 29.04.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  INDOEIOPIEŠU KULTŪRAS RAKSTUROJUMS UN PAMATTERITORIJAS    3
  INDOEIROPIEŠU IEGULDIJUMS UN AUGSTKULTURAS    5
  UBAĪDU JAUTĀJUMS    6
I.DAĻA.  INDOANATOLIEŠI    7
  SADAĻA ”JŪRAS TAUTU” LAIKS MAZĀZIJĀ    9
  SADAĻA HURRĪTU VALSTIS AUSTRUMANATOLIJĀ    10
  SADAĻA SKITU IETEKME    11
2.NODAĻA.  INDOIRĀŅI    12
  VARU VEIDI INDOEIROPIEŠU CIVILIZĀCIJĀS    13
  PERSIJAS PROVINCIĀLĀ IMPĒRIJA (550-330G.P.M.Ē.)    14
  DĀRIJA I REFORMAS    15
  VĀLĪNIE LAIKI UN PERSIJAS IMPĒRIJAS SABRUKUMS    16
Extract

VĒLĪNIE LAIKI UN PERSIJAS IMPĒRIJAS SABRUKUMS
Dārijs I veiksmīgi iesaistijās arī karā, apslāpēja sacelšanās, iekaroja Indas apgabalu, cīnijas ar masagetiem, pakļāva Maķedoniju un cauri Bosfora jūras šaurumam devās iekarot skitu zemes. Bet patstāvīgās skitu atkāpšnās rezultātā neguva īpašus panākumus Aizkaukāza iekarošanā.
Vēstures avoti liecina pat par to, ka skiti iespējams būtu skāvuši lielo Persijas armiju. Kāda skitu vienība nonākdama Persijas armijas aizmugure centās vienoties ar grieķu algotņiem par tilta pārejas, pār Bosfora jūras šauruma, izjaukšanu. Tādejādi lielās karavīru masas paliktu bez pārtikas piegādes bāzem. Tomēr grieķi neturēja norunu un nenojauca tiltu, zīmīgi, ka drīz iesākās grieķu-persiešu kari. Ap šo laiku Persijas vara kļuva par pierasto despotiju, kāda līdz šim bija pazīstama Tvajos Austrumos.
Kad pret Persiju sadumpojās Mazāzijas grieķi, viņus atbalstija arī Balkānu galvenās grieķu polisa- Atēnas un Sparta. Persieši apspieda Mazāzijas grieķus, bet atbalsta sniegšana no Balkānu polisām kalpoja par ieganstu kara pieteikšnai. Tā sākās grieķu-persiešu kari (499- 479). Kopumā īpaši atzīmējamas divas kaujas- Maratonas (490) un Termopilu (480) kaujas, kurās spožu un varonīgu uzvaru guva grieķi, bet persieši kaunpilnās sakāves mākti atgriezās Persijā. Šīs kaujas notika Dārija I un Kserksa vadība, par galvenajiem zaudējuma iemesliem uzskatāma 1) grieķu organizētība, 2) grieķu teritoriju nepārzināšana, 3) jūras flošu trūkums.
Grieķu persiešu kari iezīmē Persijas krīzi, kas izceļas ar satrapiju atšķelšansos. Tas gan tiek atjaunotas impērijas sastāvā, bet drīzo sabrukumu panāk Balkānos esošais jaunais spēks Maķedonijas valsts ko vada Aleksandrs Lielais, kas pakļāvis grieķu polisas sāka savu ekspansiju Persijas impērijā. Kaujā pie Isas Aleksandra spēki sakava Dārija III armiju, līdz ar to noslēdzās Tuvo Austrumu indoeiropiešu kultūras senajos laikos. Tālāk seko visai īsi valstu periodi- helēnistiskās valstis- Seleika un Ēģiptes Ptolemaja valstis, romiešu ekspansija Priekšāzijā, Partas un Sasanīdu valstis. Drīz sākās arābu varas pārņemšna un jaunas islamticības izplatība.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register