Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:700403
 
Author:
Evaluation:
Published: 22.03.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
Extract

Attiecībā uz politiskās Eiropas lēmumu pieņemšanas autonomiju pastāv risks, ka paplašināšanos, kā drošības aizstājēju, var pieprasīt kandidāti, kas nav integrējami NATO. Īsi sakot, tas ir riskas, ka politiskās Eiropas atvērtības kritēriji un tempi varētu tikt noteikti drīzāk Vašingtonā nekā Briselē un ka Eiropas organizācijas jautājums varētu tikt uzskatīts par amerikāņu Eirāzijas stratēģijas blakusproduktu: ”Francija un Vācija, katru atsevišķi ņemot, nav pietiekami spēcīgas, lai veidotu Eiropu pēc saviem uzskatiem, nedz arī lai likvidētu ar Eiropas robežu noteikšanu saistīto neviennozīmību, kas ir par iemeslu spriedzei ar Krieviju. Lai palīdzētu noteikt šīs robežas, it īpaši ar vāciešiem, un lai noregulētu jūtīgās(it īpaši Krievijas uztverē) problēmas, tādas kā Baltijas republiku un Ukrainas vēlamais statuss Eiropas sistēmā, ir nepieciešama enerģiska un noteikta Amerikas iesaistīšanās”1
Sadalot vadošo lomu, droši vien galu galā izveidosies daudz vienlīdzīgākas attiecības starp Eiropu un Ameriku vienlaikus ar amerikāņu visspēcības robežu un tās savrupā imperium pieaugošā riska parādīšanos. Pašreizējās vienpolārās sistēmas ilgspējības ilūziju skaidri paredz arvien lielāks skaits amerikāņu analītiķu. Tiek izcelti, galvenokārt, divu veidu traucēkļi. Amerikāņu ekskluzīvais militārais pārākums var radīt situāciju, kad valstis- sāncenses var ķerties pie iekavētā iedzīšanas stratēģijas, un, izveidojot plašu antiamerikāņu koalīciju, vājināt starptautisko drošību. Saprotams, ka citu lielvaru parādīšanās nenovedīs pie Savienotajām Valstīm izdevīgas atmosfēras. Amerika, ko radījusi Eiropa un kas ir tās veiksmīga utopija, šķiet, vienmēr bijusi soli priekšā savam iedvesmas avotam- tā pirmā radīja demokrātiju, pirmā vērsās pret nacionālisma un fašisma dēmoniem, vēlāk, pēc 1945.gada, tā kļuva par mūsdienīguma tēlu, un jau izteiktāk- pēc 1989.gada- par visvarenības iemiesojumu savā acīmredzmajā vienreizīgumā.1…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register