Cilvēka tēls 17.-18.gadsimtā

Barokam raksturīga siltāka, maigāka krāsu palete, figūru jutekliskums, arī strauja, satraucoša emocionalitāte, kas nepazīst robežas, jo tajā savdabīgi atspoguļojās Eiropas ekspansija. Baroks vērsās pie hellēnisma formām, atdzīvinot un atsvaidzinot stingri klasiskos elementus, dominēja grandiozu kustību un patētisku žestu attēlojumi.
Baroka laikā arhitektūra, tēlniecība un glezniecība tiecās pēc noteiktas pakļautības, un, kaut arī baroka laika māksliniekus saistīja cilvēka tēls, šī māksla atšķirībā no renesanses vairs nebija antropocentriska, jo cilvēks tika aplūkots nevis kā lielums un vērtība pati par sevi, bet gan kā dabas daļa - saistībā ar apkārtni un vidi. …