Stāvoklis laukos 19.gs. beigās - 20.gs. sākumā

Stāvoklis laukos mainījās. Zemnieku atbrīvošana no klaušām un iespējai izpirkt mājas un zemi bija liela nozīme. Lai zemnieki varētu brīvi pārvietoties, viņiem izsniedza pases. Daļa zemnieku devās uz pilsētām, kur topošajās rūpnīcās bija vajadzīgi strādnieki. Citi kļuva par ceļu un dzelzceļu būvētājiem un ar zemkopību vairs nenodarbojās.
1865. gadā izmainīja pagastu pašpārvaldi. To atbrīvoja no muižnieku aizbildnības un nodeva pašiem zemniekiem.
Dzimtbūšanas atcelšana, tiesības zemniekiem izpirkt zemi un mājas, cara valdības veiktās pārvaldes reformas, jaunlatviešu kustības sekmēta tautas garīgā atmoda un citi procesi pamazām likvidēja latviešu agrāko beztiesisko stāvoklis. Mainījās pati saimniekošana. Latvijā 19. gadsimtā strauji auga un attīstījās pilsētas, ostas. Strauji pieauga Rīgas iedzīvotāju skaits, laukos tas samazinājās. Lauku muižās, kuras pārgāja uz jaunu saimniekošanas sistēmu, izmantoja algotu laukstrādnieku darbu. Līdzīgi rīkojās zemnieku saimniecībās. Viss sāka mainīties un strauji attīstīties. Par to visu sīkāk varat lasīt turpmāk.…