Saules zeme, gadu tūkstošus vecā Ēģipte jau sen ir šķitusi cilvēcei noslēpumaina un mīklaina. Tās zvērgalvainie dievi, varenās piramīdas, mūmijas un hieroglifiskais raksts saista fantāziju un modina ziņkārību. Šī ziņkārība sevišķi iedegās pēc Napoleona kara gājiena uz Ēģipti, jo zinātnieki un mākslinieki, kuri pavadīja lielo karotāju, dziļāk ieskatījās Ēģiptes zemē un tās pieminekļos. Pēc tam izpauda savus novērojumus dažādos darbos.
Kas gan cilvēkus piesaista varenajiem akmens monumentiem? To vecums? Apmēri? Varenums? Nenoliedzami, tomēr galvenais piramīdu valdzinājums ir noslēpums, kas tās apvij kā neredzams oreols. Kas, kad un kādā veidā ir uzbūvējis šos akmens milžus, ko jau senie grieķi nosaukuši par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem? Un kādā nolūkā tas tika darīts? Neparasti, bet šī tēma ir aktuāla pat mūsdienās. Tā piemēram, britu zinātnieki apgalvo, ka ir beidzot atrisinājuši Ēģiptes piramīdu celtniecības noslēpumu. Izrādās, ka tas slēpjas dziļajās atšķirībās starp tā laika ekonomiku un situāciju mūsdienu darba tirgū. «Noslēpums ir tāds, ka nekāda noslēpuma pašā celtniecības metodikā nav! Viņi vienkārši nesa klinšu bluķus un lika vienu uz otra,» savā rakstā žurnālā «Nature» atklāj britu zinātnieks Saundtreks. «Īstais noslēpums ir darba ražīgumā — Gizas piramīdas ir visās nozīmēs neapgāžams pierādījums tam, cik neticami efektīvs un kārtīgs, salīdzinot ar tagadējo nīkulīgo «40 stundu darba nedēļas/algas pielikumu/sociālo garantiju» strādāšanu, bijis strādnieku darbs.»
Šī projekta mērķis ir radīt priekšstatu par Senās Ēģiptes piramīdu kultūrvēsturisko nozīmi un to celtniecību, arhitektūru.
Darba struktūra ir izveidota vienkārša. Projekta pirmās nodaļas „Piramīdu pirmsākumi” un „Piramīdu mistika” sniedz informāciju par piramīdu simboliku un dažādiem pieņēmumiem, kas saistīti ar to monumentalitāti. Kā arī iepazīstina ar nolūku kādēļ tika celtas piramīdas, lai pēc iespējas labāk izprastu piramīdu celtniecību un strādnieku motivāciju šim šķietami nepaveicamajam darbam mūsdienu cilvēka izpratnē. …
