Filmas "The Bucket List" vēstījuma analīze

Filmas vēstījuma telpas konstruēšana – Filmas iesākās ar Kārtera Čambera ievadu:
„Edward Perriman Cole died in May.
It was a Sunday afternoon, and there wasn't a cloud in the sky.
It's difficult to understand the sum of a person's life.
Some people will tell you it's measured by the ones left behind.
Some believe it can be measured in faith.
Some say by love.
Other folks say life has no meaning at all.”

Šis citāts vēsta par to, kāda būs filmas noskaņa un par ko tā būs, respektīvi, par dzīves nozīmi. Pašam savu dzīves definīciju ir grūti formulēt un atrast, taču gan šī filma parāda to, ka tikai rīkojoties un izdarot spontānus lēmumus un labojot kļūdas, dzīvesprieku un savu dzīves jēgu izdodas atrast ļoti vienkārši.

Secinājumi
Analīzei tieši šī filma tika izvēlēta, jo to ieteica ļoti labs draugs, kuru pēc šīs filmas noskatīšanās vairoja dažādas domas par dzīvi – tā jau ir jāsāk dzīvot kopš tās dienas, kad Tu piedzimsti, jāspēj citiem piedod un dzīvot ar smaidu sejā tā, lai pašam prieks. Pats filmas skatos reti, taču šī filma mani tiešām aizrāva un lika aizdomāties par dzīves vērtībām, par to, ka pietiekami laika neesmu veltījis saviem tuvajiem un lietām, ko es patiešām gribu izdarīt un piedzīvot tā, lai ir gandarījuma sajūta un tā, lai jūtos, ka būtu atradis prieku savā dzīvē – dzīvot un dalīties vienkāršās lietās ar sev tuvajiem vai pat svešajiem. Šī filma manī raisīja pārliecību par to, ka savu darāmo lietu saraksts ir jāpilda visas savas dzīves laikā, nevis tikai tās beigās, jo tad no dzīves nevar gūt to prieku, ko var gūt daloties smaidu, atvainošanos vai abiem vārdiem.
…