PSRS Tautas mākslinieka Leo Svempa daiļrade ir neparasti spilgta parādība latviešu glezniecībā. Viņš pārstāv to darbīgo un talantīgo mākslinieku paaudzi, kura savu jaunradi sāka tūlīt pēc pirmā pasaules kara. Šie mākslinieki bija mācījušies Krievijas mākslas skolās, redzējuši Oktobra revolūcijas norisi, vairāki no viņiem aktīvi piedalījušies padomju Latvijas mākslas un sabiedriskajā dzīvē 1919. gadā. Buržuāziskās Latvijas laikā viņi izgāja visai sarežģītu attīstības ceļu un pārvarot dažādas ietekmes, veidoja latviešu reālistisko mākslu. Pēc padomju varas atjaunošanas Latvijā 1940. gadā šie cilvēki kļuva par jaunās sociālistiskās mākslas radītājiem, mākslas dzīves virzītājiem, jauno mākslinieku audzinātājiem. Šo meistaru jaunrade guvusi ievērību lielajā daudznāciju padomju mākslā un arī tālu ārpus mūsu zemes robežām.
Visā šajā procesā Leo Svemps ieņēmis redzamu vietu kā aktīvs, radošs gleznotājs, enerģisks republikas mākslas dzīves organizētājs, autoritatīvs LPSR Mākslinieku savienības un LPSR Valsts Mākslas akadēmijas vadītājs un arī kā valsts darbinieks – PSRS Augstākās Padomes deputāts. Leo Svempa dzīvē gleznošana nav atdalāma no viņa sabiedriskā darba.
Savā mākslā gleznotājs bija impulsīvs, bet tai pašā laikā ļoti mērķtiecīgs. Viņš spēja izprast laikmeta sabiedriskās parādības, tās analītiski novērtēt, uztvert sava laika mākslas virzību un atrast paša atieksmi pret to. Radošais nemiers viņam vienmēr licis meklēt jaunas iespējas, censties sasniegt un piepildīt augstus ideālus.
Mākslinieka dzīves gājums ir bagāts diezgan krasiem pavērsieniem, kam pamatā ir lieli vēsturiski notikumi.…
