Sirreālisms un tā izpausmes mākslā, Salvadora Dalī daiļrade

' Halucinogēns Toreadors " ir viens no Dalī-niskajiem gleznojumiem „a clef”. Toreadors pats par sevi , kuram ir jāmirst, patiesībā ir jau miris, atspoguļojot Dalī vecākā brāļa nāvi. Teodors reprezentē arī daudzus mirušus draugus, sākot ar Garsia Lorks (Garcia Lorca) līdz Renē Krivel (Renē Crevel), tādā veidā kļūstot par bēru figūru. Toreadors atstāj mierīgu un valdonīgu iespaidu. Manuprāt , Dalī izvēlējies glezas tēlos apslēpt tieši Toreadora tēlu, tādā veidā, padarot to jutekliskāku- no vienas puses neizkliedzot skaļi sāpi, bet arī to nenoklusējot. Toreadora tēls perfekti asimilējas ainavā.
Uzmanību piesaistoša figūra ir arī mazais zēns gleznas labajā stūrī. Kas it kā uz kaut ko noraugās, iespējams uz mušām, kas kļūst gigantiskas pamazinātām Venērām , rozēm vai Galas seju ar Kristus oreols.
Tā ir jauna drosmīga pasaule, ko šis mazais zēns redz, pasaule, kurā sajūtas maldina, kur ilūzijas veido formu haosā, kas šķiet substancionāla un citā brīdī halucinācija. Vai statujas ir dzīva miesa, vai marmors? Kaut kādā veidā to mugurā ir logs.
Veneras statuja ir redzama 28 reizes gleznā, kas nav tāpat vien, papildinājums. Lai saredzētu toreadora seju , ir jākoncentrē skatiens uz otro statuju. Pēc tuvākas ieskatīšanās, var samanīt, ka otrās statujas krūšu attēls veido Toreadora lūpu aprises un pirmās statujas sarkanā kleita veido Toreadora sarkano, bet otrās statujas tērps- toreadora balto kreklu ar zaļo kaklasaiti. Pirmo reizi izstādot gleznu Ņujorkā, tai pievienoja norādes kā uz to ir jālūkojas, lai varētu saskatīt Teodoru.
…