Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:921674
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.07.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Teju katra cilvēka mājā vai dzīvoklī ir sastopama tāda maģiska kastīte, kura tiek saukta par televizoru. Vienam dzīvē, atpūtā un izklaidē televizors ieņem lielāku vietu, otram mazāku, bet ir arī tādi, kuriem mājās televizoru nav, taču jāsaka, ka šādu cilvēku ir salīdzinoši maz. Šī brīnumainā kastīte tik tiešām ir kļuvusi par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, no tās mēs smeļamies informāciju un iegūstam arī izklaidi. Kā viena no izplatītākajām izklaidēm, kas nāk no televīzijas ir filmu skatīšanās. Turklāt filmas cilvēki skatās ne tikai televizorā, bet apmeklē īpaši tam paredzētas iestādes kinoteātrus. Ikviens no mums iecienījis ja ne gluži katru dienu, tad nu vismaz reizi nedēļā noskatīties kādu kinofilmu, katrs no mums ir iemīļojis savu žanru, kuru tam labpatīk skatīties, citam atkal patīk visa veida kino. Kas tad īsti ir kino, kā tas top, ko un kā tas mums vēlas pavēstīt? Lai arī virkne kinofilmu ir izklaidējošas faktiski lielākā daļa nes sevī kādu vēstījumu vai ideju, kuru tad kino veidotāji mums cenšas pavēstīt.
Kino pirmsākumi ir meklējami „kustīgajās bildēs”. 19. gadsimta sākumā tika veikti pirmie eksperimenti , cenšoties iegūt attēlus, kas rada kustības ilūziju. Ja mēs runājam par pirmo sižetisko filmu, tad tā tika uzņemta 1903 gadā un tā saucās „Vilciena lielā aplaupīšana” ("The Great Train Robbery"). Filma neapšaubāmi kļuva par sensāciju un aizsāka straujo filmu industrijas attīstību un uzplaukumu. Kinofilmu veidošanā piedalās liels daudzums cilvēku – režisori, operatori, aktieri, grimētāji un virkne citu sava amata speciālistu, kuri kopīgā darbā cenšas radīt mākslas darbu. Kino neapšaubāmi, lai arī piesaistīts izklaides nozarei, ir atzīstams par mākslas darbu, kurš nereti ir tikpat apbrīnojams kā jebkurš cits mākslas darbs, tāds kā glezna, skulptūra vai dzejolis. Paši kino radītāji, režisori, arī ir uzskatāmi par māksliniekiem, kuri tad ar savu redzējumu un ideju izceļ scenāriju uz ekrāniem. Scenārijs ir uztverams kā ideja vai stāsts par to, kas notiks filmā, bet pašu procesu iekš burvīgās kastītes rada režisors. Jāsaka, ka arī scenārista darbs ir neatsverams, jo īpaši, ja scenārijs top tieši filmas radīšanai, nevis tas ir kāda stāsta, romāna vai noveles ekranizējums. Tātad varam secināt, ka lieliskas filmas top vairāku profesionāļu tandēmā. Droši var apgalvot, ka tas nav viegls process, jo gan režisoram, gan scenāristam ir jāprot savu ideju atveidot Kino. Ideja jārealizē pēc iespējas precīzāk kā tā vizualizēta domās.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1307426
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register