Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:582490
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.05.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Extract

Funkcionālisms (lat. Functio – izpilde) – modernisma arhitektūras virziens. Radies 20. gadsimta pirmajā pusē Rietumeiropā vēlāk izplatījies arī ASV un Japānā. Funkcionālisti par arhitektūras pamatprincipu atzīst celtnes atbilstību tajā notiekošajiem darba un sadzīves procesiem („formu nosaka funkcija”). Arhitektūrā tiek ņemtas vērā visas galvenās dzīves funkcijas – dzīvot strādāt, atpūsties, pārvietoties.
Izmantojot celtniecības tehnikas sasniegumus, tas deva jaunus dzīvojamo kompleksu plānošanas paņēmienus (standartizētas dzīvojamās mājas sekcijas un dzīvokļi, ēku izvietojums rindās ar galiem pret ielu). Praksē bieži radīja arhitektonisko formu askētismu un shematismu. Tā veidošanos sekmēja 19. gs. arhitektu O. Perē (Francija), V. Morisa (Anglija), L.H. Salivana (ASV) ,Frenka Loida Wraita (ASV) teorētiskās un praktiskās darbība. Ievērojamākie centri Vācijā („Bauhaus”), Nīderlandē („De Stilj”).

20. gadsimta sākumā notika visaptveroša estētiskā revolūcija, kuras pamatā bija zinātnes un tehnoloģiju straujā attīstība. Iepriekšējiem gadsimtiem raksturīgā izdaiļošanas un rotāšanas tieksme bija pretrunā ar moderno lielražošanu. Princips „forma seko funkcijai” kļuva par visa 20.gadsimta materiālās kultūras pamatu. Ģeometrisko formu dizains bija populārs Vācijā un Austrijā. Arhitekts Otto Vāgners jau 1900. Gadā Vīnē projektēja ēkas un veidoja mēbeļu dizainu metālā un stiklā. Pārmaiņas bija vērojamas arī glezniecībā – Pikaso un Sezanns attīstīja jaunu ģeometrisku stilu – kubismu. Grupa mākslinieku, arhitektu un dizaineru Holandē, kurus aizrāva jaunās idejas, nodibināja de Stijl grupu, kuras ievērojamākie pārstāvji ir Pits Mondrians, Gerrits Rītvelts un Teo van Doesburgs. 1919. Gadā Valters Gropiuss nodibināja Bauhaus skolu Veimārā, kuras mērķis bija radīt jaunu, eksperimentālu dizainu, kas apvienotu mākslu ar amatniecību. Tobrīd pasaule cīnījās ar kara un bezdarba radītajām sociālajām sekām. Eiropā un Amerikā rūpniecība bija gatava risināt problēmas, kas saistītas ar cilvēku zemo pirktspēju, ražojot funkcionālas mēbeles un sadzīves priekšmetus par zemu cenu.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register