Kazeīna krāsa

Kazeīnogens (no lat. caseus- siers), svarīgākā, vēl nepārsveidotā piena olbaltumviela, kas pieder pie nukleoalbumīniem, jo satur fosforu un pēc ķīmiskām īpašībam ir vāja sešvērtīga skābe. Kazeīnogens pienā atrodas kolloīdāla uzbrieduma stāvoklī un satur 1, 55% Ca. Sarec ar vājam skābēm, bāzēm un sāļiem, turpretīm stipras skābes un bāzes kazeīnogenu šķīdina. Sarec arī ja t ͦ augstāka par 135 ͦ C .
Kazeīns – piena olbaltumviela, ko iegūst, sarecinot kazeīnogenu ar dažādām skābēm, atdalot no sūkalām un žāvējot. Tehniski svarīgi ir kazeīna un formaldehīda kondeksācijas produkti (galatits u.c.), kas noder dažādu, labi pulējamu, krāsojamu un citādi labi apstrādājamu plastisku masu izgatavošanai. Kazeīnu lieto arī papīra rūpniecībā, ziepju rūpniecībā, arī finiera rūpniecībā kā līmi (ar kaļķiem, boraku). Par kazeīnu sauc arī izžāvēto biezpienu.
Kazeīna krāsas, sedzamas krāsas, kas satur kazeīnu ar ūdeniun kaļķiem ka saistītāju vielu. Piem:, 200g svara daļas k-na sajauc ar 40 d. kaļķu (dzēstu, pulverveidīgu), vajadzīgo daudzumu krāsvielas un ūdeni, līdz rodas bieza mīkla, ko smalki saberž. Tās ir noderīgas ēku ārsienu krāsošanai, jo labi iztur atmosfēras ietekmi. …