Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:920137
 
Evaluation:
Published: 08.05.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 2 units
References: Not used
Extract

Ievads.
Ikvienam zināms slavenākais Ēģiptes faraonu apbedījumu komplekss Gizas ielejā. Šo faraonu tieksmi veidot savus apbedījumus tik iespaidīgus skaidro ar vēlmi tādējādi parādīt savu varenību. Tāpēc rodas jautājums, kāpēc nākamo dinastiju valdnieku kapenes vairs netiek veidotas tik monumentālās celtnēs, bet gan ierīkotas klinšu masīvos. Vai tad viņi vairs nevēlējās uzsvērt savu dievišķo varenību? Visbiežāk dzirdētais skaidrojums ir tāds, ka faraoni vēlējušies savas mirstīgās atliekas pasargātāt no laupītājiem. Vai tas ir vienīgais izskaidrojums ēģiptes faraonu vēlmei savus apbedījumus vairs neierīkot piramīdās, jo nebūt ne visi klinšu apbedījumi celti tik neuzkrītoši un gandrīz visi tik un tā tikuši izlaupīti?
Ja piramīdu kompleksos tām apkārt bija neierobežotas platības, kur blakus faraonam mastabās apglabāt ne tikai viņa ģimeni, bet arī citus līdzgaitniekus, priesterus, augstmaņus, tad klintī izveidot tik daudz mazāku apbedījumu ap valdnieka kapenēm kļūst daudz grūtāk, tādēļ rodas jautājums, vai klinšu kapenēs apglabāti tikai faraoni ar tuvākajiem ģimenes locekļiem, vai tomēr arī augstmaņi?

Klinšu kapeņu veidošanās priekšnoteikumi.
Kā populārāko iemeslu Ēģiptes faraonu rīcībai savus apbedījumus vairs neierīkot piramīdās, bet gan pāriet uz klinšu kapeņu celtniecību min faktoru, ka grandiozie un valdnieka monumentālo varu simbolizējušie apbedījumi greznajās piramīdās tika ļoti ātri izlaupīti. Tā kā ēģiptiešiem bija ļoti svrīgi nosargāt sava faraona mirstīgās atliekas no svešiniekiem, jo pastāvēja uzskats, ka līdz ar faraona mūmijas iznīcināšanu, tiek novājināta un vieglāk pakļaujama kļūst visa Ēģiptes tauta, tika nolemts faraonu kapenes veidot neuzkrītošākas un to izveide klinšu masīvā likās tam piemērots veids.
Taču šī hipotēze daudziem ēģiptologiem neliekas īsti pilnīga, jo dažas klinšu kapenes nemaz netika izveidotas tik neuzkrītošas vai apslēptas, piemēram, Hatšepsutas pēcnāves templis Deir-el-Bahri no ārpuses noslēgts ar samērā grandiozu templi, arī Valdnieku ielejā veidotās kapenes tāpat tika ātri vien izlaupītas. Tāpēc pastāv uzskats, ka klinšu kapeņu veidošanai ir arī reliģisks pamats – atšķirībā no piramīdām, kas simbolizē kāpnes uz sauli, palīdzot apglabātajam faraonam nokļūt pie dieviem, klinšu kapenes attēlo pazemes valstību, kas nakts laikā jāpārvar saules dievam, lai no vakara nokļūtu līdz rītam. Mirušais valdnieks nokāpj pazemes valstībā, lai kopā ar saules dievu Ra pārvarētu šo tumsas laiku.
Vēl cits diezgan populārs uzskats par to, kāpēc vēlāko dinastiju faraoni savas kapenes vairs neierīkoja tik varenas kā Gizas piramīdu kompleksā saistīts ar valsts finansiālajiem apstākļiem, jo varenā Gizas kompleksa celtniecībā tika patērēti milzīgi līdzekļi, tādējādi ļoti novājinot valsti. Starpvalstu periodā mazinājās valsts centrālās varas ietekme valstī. Viens no faktoriem, kas noteica Ēģiptes centrālās varas pārspēku pār zemākstāvošajiem pārvaldniekiem, bija to kapeņu atrašanās vietā. Senās valsts laikā, kad centrālā vara bija stipra, aristokrāti vēlējās tikt apglabāti blakus valdniekam. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register