Visparīgas ziņas par betonu
Betons ir makslīgs akmens materiāls, kas izveidojas, sacietījot noteikta proporcijā sajauktām saistvielu, ūdens, pildvielu un speciālo piedevu maisījumam. Līdz sacietīšanai šo maīsijumu sauc par betonmasu. Saistvielas un udens ir aktīvas betonmasas sastavdaļas. Tām kīmiski mijiedarbojoties, veidojas jauns savienojums - līpīga iejava, kas plānā kārtina parklāj smalko un rupjo pildvielu graudiņus un, pamazām sacietējot, sasaista tos. Tādējādi betonmasa parveršās izturīgā, monolīta māksIīgā akmenī - betona.
Betons ir viens no senākajiem būvmaterialiem. Tas izmantots jau pirms mūsu ēras. Kā liecina petījumi, Senās Grieķijas pilsetā Argosā vaļējais ūdensvads bijis veidots no marmora skembām ar kaļku javu. Udens tvertnes sengrieķu pilsētvalstī Sparta bijušas veidotas no o|u betona. Lielais Ķīnas mūris galvenokārt veidots no kaļķu, grants un smilts maisījuma. Arī romiešu arhitekts un inženieris Vitruvijs 1. gs. 2. pusē p.m.ē. savā traktatā «Desmit grāmatas par arhitekturu» apraksta betona izmantoāanu ostu, ēku un vajēju ūdensvadu būvē.
Viduslaikos betonu lietoja arvien retāk, un ar laiku, seviški - pec ķieģeļu ražošanas rūpniecības uzplaukuma sākuma - betonēsanas darbu paņemieni aizmirsās un pamazām praktiski gandrīz izzūda. 19. gadsimtā, sakoties cementa ražošanas straujai attlstībai, no jauna attlstījās un plasi izvērsās betona izmantošana ēku un dazādu inzenierdarīnājumu buvniecībā. Tieši šo betona renesansi var uzskatīt par mūsdienu betona darbu pirmsākumiem, jo tajā, atsķirībā no agrāk izmantotajām saistvielām - ģipša, kaļkiem, māliem, par saistvielu sāka izmantot cementu.
1865. gadā Lielbritanijā tika izsniegts pirmais patents betona izstrādājumu izgatavošanai koka veidņos. Pec tām, sākās plaša betona izman¬tosana ne tikai ēku būvniecibai, bet arī transportbūvēm (tiltiem), hidro-tehniskajai būvniecībai (aizsprostiem, dambjiem u.c.) un militāras nozīmes būvēm.
Tā kā betonam un dzelzsbetonam ir labi fizikāli mehāniskie rādītāji un ilgizturība, laba pretošanas spēja temperatūras un mitruma iedarbībai, ka arī relatīvi mazas izmaksas, mūsu dienas betons (dzelzsbetons) ir kļuvis par vienu no nozīmīgakajiem un plašāk lietotajiem buvmateriāliem.
Betona izmaksu īpatsvars ģimenes mājas būvniecībā var sasniegt pat ceturto dalu no kopējām būvmateriālu izmaksām.
Pašlaik buvdarbu praksē arvien plašāk sāk ieviest dazādus speciālos betonus, vieglbetonus un augstas izturības betonus, kas dod iespēju samazināt konstrukciju šķērsgriezuma izmērus un līdz ar to materialietilpību, ka ari uzlabot šo konstrukciju estētisko izskatu.
…
