Autotransportam ir vislielākā nozīme kravu un pasažieru pārvadājumos valsts teritorijā. Ar regulārās satiksmes autobusiem Latvijā gada laikā pārvadā apmēram 165 miljonus pasažieru. Autoceļu kopgarums ir apmēram 20 000 km. Vidējais auto ceļu blīvums Latvijā ir 0.8 km/km2. Kravu apgrozībā liela nozīme ir starptautiskajai satiksmei, kuras īpatsvars pārsniedz 60%.
Autoceļu tīkla blīvums Latvijā ir vērtējams kā pietiekams, jo nodrošina pieejamību no jebkuras apdzīvotas teritorijas līdz tuvākajam administratīvajam centram, savieno administratīvos centrus savā starpā, kā arī ar valsts galvaspilsētu [1].
Latvijā autoceļi tiek sadalīti grupās:
valsts autoceļi:
galvenie autoceļi;
1.šķiras autoceļi;
2.šķiras autoceļi;
pagastu autoceļi;
uzņēmumu autoceļi;
māju autoceļi.
Valsts autoceļi Latvijā atrodas Satiksmes ministrijas valdījumā, bet tos pārvalda VAS „Latvijas Valsts ceļi”, pildot līgumsaistības ar Satiksmes ministriju. Pašreizējā situācija Latvijas autoceļu nozarē ievērojami atpaliek no citu Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu attiecīgajām nozarēm.
Lielākā daļa valsts autoceļu posmu kvalitāte ir neapmierinoša. Gandrīz puse melnā seguma autoceļu ir ļoti sliktā vai pat kritiskā stāvoklī, arī grants seguma ceļiem trešā daļa ir sliktā stāvoklī. Kritiska situācija ir ar tiltiem, no kuriem tikai ceturtā daļa ir ar apmierinošu tehnisko stāvokli [2].
Kursa darba mērķis ir izstrādāt ceļa trases projektu.
Kursa darba uzdevums- vadoties pēc pasniedzēja izsniegtajiem izejas datiem, aprēķināt ceļa trases nivelēšanas žurnālu, sastādīt trases plānu, profilus un veikt ģeodēziskos aprēķinus autoceļa projektēšanai.…
