Kaņepju audzēšanai labi piemērotas zemākās, mitrākās vietas, kas aizsargātas no aukstiem vējiem. Kaņepēm nepieciešamā temperatūra ir atkarīga no izvēlētās šķirnes. Vislabāk kaņepes aug mērenā klimata (13-22ºC). Nepieciešamā siltuma summa ir 1800-2000ºC. podzolētā gleja un glejotās, ar pH6.0 -7.5. podzolētā gleja un klejotā smilšmāla augsnes, kās nodrošina vislabāko balansu starp ūdenscaurlaidību un barības vielu izskalošanos, neitrālas vai nedaudz sārmainas (pH7.0 -7.5) ir piemērotākās. Māla augsnes, kas viegli sablīvējas, ir maznoderīgas kaņepju audzēšanai. Šīs augsnes ātri piesātinās ar ūdeni un var negatīvi ietekmēt kaņepju augšanu. Īpaši jūtīgi pret augsnes pārlieko mitrumu ir jaunie kaņepju augi, līdz brīdim, kamēr sasniedz ceturto mezglu vai aptuveni 30 cm garumu. No pārmērīga mitruma cietuši augi būs vārgi, tievi, īsi, kā rezultātā raža samazināsies. Vāji strukturētas, smilšainas, sausas augsnes arī ir maznoderīgas kaņepju audzēšanai, jo būs nepieciešami lieli papildus ieguldījumi pilnvērtīgas ražas ieguvei (Adamovičs, 2015). Kaņepju sēšana ir atkarīga no augsnes iesilšanas straujuma pavasarī, mēslojuma iestrādāšanas laika, augsnes īpašībām u.c. apstākļiem. Kad augsne aramkārtas dziļumā iesilusi līdz 8 – 10 °C, tad sētās kaņepes strauji sadīgst un jaunie dīgsti spēcīgi attīstās. Normālos pavasaros šis laiks ir maija pirmā dekāde. Par labākiem priekšaugiem kaņepēm tiek uzskatīti ziemāji, sakņaugi, kartupeļi, kukurūza, graudu pākšaugi. Augsnēs ar pietiekamu mitrumu ieteicamie priekšaugi ir arī daudzgadīgie tauriņzieži. Vislabāk – pēc pirmā gada āboliņa, lucernas vai citiem tauriņziežiem, melnajā vai zaļmēslojuma papuvē tīrsējā vai arī maisījumos ar stiebrzālēm, kas atstāj augsnē daudz organisko vielu (Adamovičs, 2015, 106).…
