Daugavpils šķirošanas stacijas darba organizācijas analīze un modernizācija

Šķirošnas stacija – tehniska dzelzceļa stacija, kas paredzēta dažādu kategoriju vilcienu izformēšanai un formēšanai ņēmot vērā atsevišķu vagonu formēšanuas plānu, ar tranzīta vicienu operāciju bez pārstrādes veikšanai, vilcienu sastāvu tehniskai un komercapskatei, vilcienu tehnisko bojājumu novēršanai, lokomotīvju un lokomatīvju brigādes maiņai.
Šķirošanas stacijas ceļ masveida kravu kraušanas un izkraušanas rajonos, dzelzceļa mezglu punktos, kur koncentrēts liels skaits vagonu plūsmas. Škirošanas darba veikšanai stacijas ceļ šķirošanas parkus (vislielākais parks ir no 20 līdz 40 ceļiem), uzkalnus ( ceļš uz mākslīgi uzcelta pāagstinājuma atsevisķu vagonu nolaišanai, izmantojot gravitācijas spēku) un izvilkšanas ceļus. Operāciju veikšanai ar vilcieniem nodrošina pieņemšanas parkus, nosūtīšanas parkus saformētiem sastāviem, kā arī atsevišķus parkus karvu tranzīta vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai.
Pieņemšanas, nosūtīšanas un šķirošanas parki kopā ar uzkalnu un izvilkšanas ceļiem veido šķirošanas sistēmu (kompleksu).
Šķirošanas stacijas var būt plakanas un bez uzkalna (kad vagonus pārvelk tikai ar lokomotīves palīdzību), ar uzkalnu (kad vagonus vai to savienojumus vienkārši nolaiž no uzkalna un tālāk caur bremzēšanas punktiem tie paši ripo līdz vagadzīgajam sastavam) un stacijas, uz kurām vagoniem ātrumu sniedz dabīgais ceļu slīpums.
Lielākajā daļā stacijās ir viena šķirošanas sistēma (vagoni kustas viena virzienā un škirošanas parkā pienāk kā para tā arī nepāra virziena vagoni), var būt divas sistēmas ( katra sistēma apstrādā viena virziena vagonus) vai arī vairākas sistēmas.
Viena virziena šķirošanas staciju parstrādes speja var sasniegt 6000 vagonu diennaktī. Nepieciešamības pēc lai pāaugstinātu šķirošanas stacijas pārstrādes spēju ceļ divu virzienu stacijas [1].…