Katrā skaitļošanas attīstības etapā vienmēr atrodas uzdevumi, kuru izpildei nepieciešami jaudīgi resursi, uzdevumi, kuri pārsniedz „parastu”- mūsu datoru tirgū pieejamo datoru jaudu. Tāpēc visos laikos vadošās valstis nodarbojās ar datoru attīstību, realizāciju un superdatoru ieviešanu.
21. gs. sākumā vārds- dators asociējās ar personālo datoru pilnām galdu rindām pie kuriem rosās desmitiem cilvēku vai arī ciparu piezīmju grāmatiņas, gudri mobilie telefoni, miniatūras satelītsistēmas plaukstas lielumā , kas orientējas apkārtējā vidē. Bet vēl 15-20 gadus atpakaļ progresa simbols bija lielas zāles, kur cilvēki baltos halātos kaut ko sastādīja uz vadības pultīm, kas mirgoja daudzkrāsainām lampiņām. Dūca kondicionieri, aizslēgtos skapjos griezās magnētiskās spirāles, drukājamās iekārtas rakstāmgalda platumā, sadrukāto materiālu izdrukāja uz avīzes formāta ruļļa. Pirmajā acu uzmetienā liekas, ka šī datori ir monstri, līdzīgi brontozauriem, kuri izmiruši neizturot konkurenci ar mainīgajiem un labi pielāgotajiem personāldatoriem. Bet tas ir tikai pirmais iespaids. Nekur nav pazudusi reālā fizikas un ķīmijas atmosfēras, pakešu, lidmašīnu un automašīnu projektēšana, naftas nozares izstrāde, jaunu ķīmisku savienojumu izstrāde, jaunu viļņu procesu modelēšana elektrodinamikā un hidraulikā. Kā nekad, dzīvē nepieciešami ātri aprēķini farmakoloģijā, molekulārā ģenētikā, miljons pieprasījumu apstrāde tirdzniecības jomā u.tt. Tāpēc jaudīgas skaitļojamās mašīnas turpināja eksistēt, aizejot mazliet ēnā. Šos datorus sauc par superdatoriem. …
