Es dzīvoju Latvijā un man patīk Latvijā dzīvot.
Latvija ir ļoti bagāta ar dabu. Nav svarīgi, vai Latvijai cilvēki ir bagāti vai nabagi. Latvija izceļas ar dabu, ko viņa ir devusi.
Dievs radījis brīnumu Latvijā, jo Latvijā nav nekādas katastrofas un zemestrīces vai tornādo viesuļi un lielas vētras. Par to es saku Paldies! Es lepojos un priecājos par Latvijas dabu, jo es tur dzīvoju un jūtos kā savās mājās.
Daudzi cilvēki dabu piesārņo ar atkritumiem, un mazākā daļa ievēro likumu, ka nedrīkst piesārņot Latviju. Un citi cilvēki kā „Muļķi” vāc pēc viņiem atkritumus. Man ir žēl! Dievs vairs arī nav tik laimīgs kā bija par Latviju.
Kaut es varētu palīdzēt! Bet kas...kas man ir jādara?
Tev jādara Latvijas valsts labā un ievērot Latvijas likumu un nepiegružot valsti.
Cilvēki ir ļauni pret valsti, bet es...es labošos.
Pēc pāris gadiem Dievs iemeta aci uz mūsu valsti un ieskatījās, un viņam saradās asaras uz acīm, un sāka smaidīt, jo mēs visi sākām ierosināt talkas pa visu valsti, un atkal dzīvojām tīrīgi un laimīgi! Cilvēki negāja ar sagurumu uz darbu un skolu, jo viņiem patika daba, ka nekur nemētājās atkritumi un citas lietas. Cilvēki ir pateicīgi Latvijai, ka viņa atkal zaļo. Visi gaidīja šo mirkli un sagaidīja par to viņi saka:
„PALDIES’
|
