RISKI
Kinostudijas DZS trūkums ir tas, ka Latvijā jau pastāv citas kinostudijas, kuras ir konkurētspējīgas un jau nostiprinājušas savu vietu biznesa tirgū, un ir guvušas zināmu un atpazīstamu vārdu ar saviem darbiem. Latvija ir neliela valsts ar nelielām iespējām kino industrijā, niecīgu atpazīstamību pasaulē. Mazas iespējas attīstīties un noturēties tirgū. Latvija vēl nav izpelnījusies savu vietu un atzinību ar savām filmām. Ik gadu tiek uzņemts neliels skaits filmetrāžu, video uzņēmumu salīdzinot jau ar pazīstamiem brendiem pasaulē, kas ir guvuši apbalvojumus un godalgas. Tomēr par mūsu valsti ir zināma interese no lielvalstīm, kā, piemēram, Ķīnas, kas norāda, ka pēdējā laikā Latvijā ir sākusi attīstīties tendence uzņemt citvalstu filmas sadarbībā ar mūsu iespējami nelielajiem resursiem, kurus, manuprāt, ir jāpalielina. Tas savukārt radīs veselīgāku un efektīvāku konkurenci, kas dos iespēju kinoindustrijas nozarei attīstīties arī Latvijā.
2011. gadā Latvijā ir paredzēti dažādi pasākumi, kas, kā tiek plānots, piesaistīs un palielinās tūristu pieplūdi (skat. pielikumu 1). Ir grūti spriest, cik augstā mērogā būs izveidojusies un attīstījusies DZS, tāpēc ir riskanti kinostudiju mēģināt iesaistīt šajos pasākumos. No otras puses, tā ir lieliska iespēja parādīt, kas mēs tādi esam, ko darām, parādīt, ka esam aktīvi, iesaistāmies un piedāvājam savus pakalpojumus, tos nodrošinām kvalitatīvi (skat. pielikumu 3 un 4).
2012. gads ir īpašs ar to, ka astrologi ir prognozējuši, ka šā gada rudenī notiks Latvijas augšupeja, toties nākamos divus gadus būs finanšu reducēšanās jeb lejupslīde – tiks griezts un mazināts visur, kur vien iespējams. Tātad tas attiecas arī uz 2013. un 2014. gadu, kas ir nozīmīgi gadi ne tikai DZS, bet arī Latvijas valstij.
Tā kā reklāmas tirgus ir cieši saistīts ar attīstību vairākos tautsaimniecības un citos sektoros, svarīgi jāmin, ka tiek paredzēts, ka reklāmas tirgus Latvijā 2012. gadā būs 2006. gada līmenī, kas ir vidēji par 35% zemāks nekā 2007. un 2008. gadā. Jāpiemin, ka reklāmas attīstība gaidāma 2011.gadā, tāpēc tas būs vēl lielāks kritums.
2013. gadā Pētījums par kultūras ieguldījumu vietējā un reģionālā attīstībā, analizējot ES struktūrfondu darbību, liecina, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Savienības finansējuma programmas kohēzijas politikas īstenošanai kultūras jomas projekti saņems vairāk nekā 6 biljonus eiro, kas ir apmēram 1.7% no kopējā struktūrfondu budžeta.
Eiropas Savienības programma Kultūra (2007-2013) ir iepriekšējās Eiropas Kopienas programmas Kultūra 2000 turpinājums. Programmas mērķi ir izveidoti, lai uzlabotu kopējo kultūras telpu Eiropas iedzīvotājiem, kas balstīta uz kopēju kultūras mantojumu, attīstot sadarbību kultūras jomā starp kultūras pakalpojumu sniedzējiem valstīs, kas līdzdarbojas šajā Programmā, ar mērķi sekmēt Eiropas pilsonības izvirzīšanu priekšplānā. Programma ir atvērta kultūras industrijām, kas nav audiovizuālās industrijas, jo īpaši mazajiem kultūras uzņēmumiem, ja šādas industrijas darbojas kā bezpeļņas struktūras kultūras jomā.
2014. gadā Rīga ir izvēlēta būt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, kas nozīmē, ka Rīgā notiks dažādi pasākumi, kuros iesaistīt DZS. Domājams līdz 2014. gadam kinostudijas darbība un statuss būs nostiprinājies un tā varēs sevi reprezentēt Eiropai. Risks pastāv ļoti liels, jo starp daudzajiem pasākumiem būs jāizceļas, lai tiktu pamanīts, pietam pamanīts ar labiem darbiem. Tas būs ļoti svarīgs moments DZS izaugsmes posmā, jo citas tik daudzsološas iespējas var arī nebūt.
Svarīgs moments, kas tiek plānots 2014. gadā, jāmin, ka tiek plānots ieviest eiro, kas aizstās Latvijas līdzšinējo naudu – latu. Riskants process, kas izmainīs ne tikai Latvijas, bet arī DZS dzīvi. Pastāv liels risks, ka DZS varētu gūt lielus zaudējumus, kurus varētu mēģināt novērst, DZS peļņu ieguldot jaunā aparatūrā, kas, patiesībā arī nav droši, jo tehnika pēc eiro ieviešanas varētu būt lētāka. Secinājumi: grūti spriest par iespējamo risinājumu un DZS izdzīvošanas stratēģiju.
…
