Augļkopība ir sena un tradīcijām bagāta lauksaimniecības nozare. Pirmie dārzi
Latvijā bija muižu dārzi, no kuriem augļkopība izplatījās visā teritorijā. Pagājušā gadsimta
otrajā pusē dārzu platības sasniedza 39 000 hektāru. Lielākā daļa no tiem bija mazdārziņi
vai ekstensīva tipa lieldārzi uz sēklaudžu potcelmiem daudznozaru saimniecībās. Ražas
bija izteikti periodiskas un bagātas ražas gados ar zemas kvalitātes augļiem, kuru lielāko
daļu pārstrādāja sulās vai vīnos. Svaigajam patēriņam izmantoja galvenokārt ģimenes
dārzos izaudzēto.
Pēdējos 15 gados augļkopībā Latvijā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Dārzu platības
laika posmā no 1990 līdz 1999 ir samazinājušās no 30 uz 12 tūkstošiem ha. Šādu izmaiņu
galvenais iemesls bija veco ekstensīvo dārzu likvidācijas. Jau stādījumu ierīkošana aktīvāk
notika no 1997. gada kad tika ieviestas subsīdijas par ilggadīgo stādījumu ierīkošanu. Pēc
2000.gada Latvijā ir vērojams neliels ikgadējs platību pieaugums. Svaigu ogu un augļu
patēriņš pēdējo gadu laikā Latvijā ir 50-55 kg uz vienu iedzīvotāju gadā.1
Pašreiz augļkopība Latvijā veidojas par nozari, kuras uzdevums ir ne tikai
nodrošināt ar produkciju pārstrādes uzņēmumus, bet arī svaigo augļu un ogu tirgu, jo
pieaudzis to cilvēku skaits, kuri vēlas lietot pārtikā Latvijā audzētus augļus, bet nevēlas
tos vairs audzēt savā dārzā. Pieaug intensīvu stādījumu platības ābelēm, kā arī saldajiem
ķiršiem un plūmēm.
Ar valsts atbalstu no 1998. līdz 2002. gadam iestādīts 513.0 ha ābeļu, 12.7 ha
saldo ķiršu un 29.3 ha plūmju. Stādītas tiek augstvērtīgas šķirnes, kuras lielākoties
paredzētas deserta produkcijas ieguvei. Dārzos galvenokārt tiek stādītas ābeles uz maza
vai vidēja auguma veģetatīvi vairotiem potcelmiem, kuriem ir sekla sakņu sistēma un
iespējams liels koku skaits uz hektāra. Lai izturētu konkurenci ar importa augļiem, mūsu
audzētājiem jānodrošina ik gadus pietiekama apjoma augstas kvalitātes augļu produkcija.
Savukārt, lai iegūtu labu ražu, neveicinot tai pat laikā spēcīgu augšanu, nepieciešams
uzlabot mitruma režīmu augsnē, izmantojot augšanu bremzējošus vainaga veidošanas
paņēmienus. Tas nepieciešams, lai saglabātu fizioloģisko līdzsvaru - mērena ziedēšana un
ražošana, pietiekošs dzinumu pieaugums ražas gados.
http://www.puresdis.lv/BALTHORT/visp_sit.html
1
3
Latvijā pēdējā laikā aizvien biežāk paradās pircēji, kuri vēlas nopirkt augstvērtīgu
produkciju pie noteikta audzētāja. Un labi, ja pēc iespējas garākā sezonā, glabāšanas
laikā, audzētāji to spēj piedāvāt. Vissvarīgākais, lai augļu un ogu kvalitāte būtu augsta. Ir
jāprot savlaicīgi reaģēt uz tirgus pieprasījumu pēc kādas šķirnes un tikpat savlaicīgi arī no
kādas šķirnes vai kultūras atteikties.
ugļkopības attīstības priekšrocības Latvijā:
A
• Latvijā ir atbilstoši klimatiskie apstākļi, lai iegūtu augstas kvalitātes augļus,
aromātiskus un ekoloģiski tīrus;
• augļu patēriņš pastāvīgi palielinās;
• Latvijas tirgū augļiem ir attāluma priekšrocība, salīdzinot ar importa;
• ES valstīs, atšķirībā no Latvijas nav subsīdiju. LV tiek maksātas nacionālās
subsīdijas gan par dārza ierīkošanu, gan par integrēto audzēšanu;
• darbaspēka izmaksas (lielais roku darba īpatsvars) Latvijā ir zemas izmaksas;
• intensīva tipa dārzos rentabilitāte sasniedz 100 %;
• dārzus iespējams stādīt paugurainās vietās, kas nav piemērotas lauka
kultūraugiem;
Augļus un ogas iespējams realizēt kā gatavu preci, bez pārstrādes uzņēmumiem.
Atvērts Krievijas, Igaunijas un Somijas tirgus2.
…
