Ievads
Latvijas teritorija atrodas mērenajā joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Latvijas klimatu ietekmē tās ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām. Latvijā valdošie ir rietumu virzienu vēji. Gaisa masu kustība nosaka atmosfēras cirkulāciju virs Latvijas teritorijas un laika apstākļu atšķirības gada laikā. Valdošās ir mēreno platuma gaisa masas (pārsvarā - jūras, retāk - kontinentālās). Bieži vien laika apstākļus ietekmē arī arktiskās gaisa masas.
Cikloni no Atlantijas okeāna atnes jūras gaisa masas. Siltajā periodā to ietekmē veidojas mākoņains un lietains laiks. Aukstajā periodā cikloni rada atkušņus, padara maigāku pat visu ziemu. Līdz ar to Latvijā ir labi izteiktas jūras klimata pazīmes - neliela janvāra un jūlija vidējo temperatūru amplitūda, paaugstināts nokrišņu daudzums, nenoturīgi laika apstākļi. Ciklonu ietekmē ir liels mākoņainums - vidēji 160-180 apmākušos dienu gadā.
Klimatu ietekmē arī reljefa lielformas. Augstienēs, sevišķi Vidzemes augstienē, atšķirībā no līdzenumiem raksturīga zemāka temperatūra, īsāks bezsala periods, lielāks mitrums un mākoņainums, ilgstošāka sniega sega. Nokrišņu daudzums sasniedz 700-800mm gadā, bet Vidzemes augstienes rietumu nogāzē, kas ir mitrākā vieta Latvijā,- pat līdz 850 milimetriem. Līdzenumu apgabalos, pat Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, ir mazāk nokrišņu - 550-600mm gadā, jo līdzenais reljefs neveicina gaisa masu pacelšanos un nokrišņu veidošanos.
Teritorijas mitrinājuma pakāpi raksturo hidrotermiskais koeficients, kas ir attiecība starp nokrišņu daudzumu laika periodā, kad diennakts vidējā temperatūra nepārsniedz +10°C, un temperatūras summa grādos šajā pašā periodā. Šis koeficients izsaka nokrišņu iztvaikotspēju. Latvijā gada nokrišņu daudzums, sevišķi to daudzums veģetācijas periodā, pārsniedz iztvaikotspēju.
Ņemot vērā lielo lietaino dienu skaitu gadā un it sevišķi pēdējā laika pēkšņās laika apstākļu maiņas, lietusmētelīšu automāti būtu noderīga un ir paredzems, ka tā tiktu lielā skaitā lietota cilvēku vidū. Vietas, kur tiks izvietoti lietusmētelīšu automāti ir ar tūrismu ( tūrisms – personas darbības, kas saistītas ar uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu.) un cilvēku plūsmu saistītas, piemēram, viesnīcas, tūrisma informācijas centri, kafejnīcas, krogi, lielveikali, autoosta un stacija, lidosta. Ar laiku iespējams paplašinoties arī uz sabiedriskā transporta pieturas vietām. Diemžēl šīm vietām pastāv augstāks risks, ka tās var tikt izdemolētas, tādēļ nepieciešami lielākas izturības automāti vai īpaši piemērotas vietas.
Biznesam attīstoties, tas tiktu paplašināts uz citām Latvija pilsētām, kā arī uz citām Eiropas valstīm. Jo tur lietainās dienas gadā ir daudz vairāk un šis pakalpojums būtu ļoti piemērots un pat nepieciešams.
Rīgā vien ir pieejamas aptuveni 186 naktsmītnes, 118 sporta klubi un aptuveni 161 izglītības iestādes koncertzāles un citas vietas kas ir potenciālie „stay dry” klienti.
Lietaino dienu skaits gadā Eiropas pilsētās:
1.Copenhagen, Denmark (251); 2. Oslo, Norway (232); 3. London, UK (226); 4. Brussels, Belgium (220); 5. Amsterdam, Netherlands (214); 6. Helsinki, Finland (203); 7. Stockholm, Sweden (164); 8. Vienna, Austria (160); 9. Prague, Czech Republic (143); 10. Dublin, Ireland (139).
Šī prece paredzēta ne tikai tūristiem (tūrists – fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu.), bet arī vietējiem iedzīvotājiem, kuriem ikdienas steigā šī prece noderētu.
…
