1905. gada revolūcija Latvijā ir nesusi sev līdz kā traģēdijas un upurus, tā būtiskus sasniegumus, bez kuriem Latvija, nebūtu tāda, kādu mēs to pazīstam šodien, un, iespējams, tās nebūtu vispār. Lai gan tautas nestais upuris bija liels, tas panāca nozīmīgas pozitīvas izmaiņas Latvijas kultūras, saimniecības un politikas attīstībā. Taču par spīti tam nevar nepieminēt arī revolūcijā ievainotos, kritušos un izsūtītos tūkstošus un to nodedzinātās mājas, kā arī neskaitāmās neattaisnotās cerības. Kopumā, revolūcija Latvijā ir atstajusi jūtamu rezonansi ne tikai posta ziņā, bet arī saimnieciskajā rosībā un kultūras dzīves celšanā.
Lai gan tūlītējās pēcrevolūcijas sekas bija visai pretrunīgas un pat varētu teikt, ka tā cieta neveiksmi, pāris gadus vēlāk Latvijā sākās saimniecisks pacēlums. Ieviesa ticības brīvību un atviegloja biedrošanās un publicēšanas noteikumus. Rovolūcijā izcīnītie atvieglojumi un vispārējā saimnieciskā rosība veicināja arī garīgās kultūras attīstību. Pateicoties dažādām biedrībām, cēlās tautas izglītības līmenis, uzplauka avīžniecība un grāmatniecība. Ievērojami attīstījās latviešu skatuves māksla. Pēc revolūcijas sākās strauja augšupeja saimnieciskajā dzīvē, daudzi pārcēlās uz Rīgu, pieauga strādnieku skaists, vairojās iedzīvotāju turība.…