.Nīčes pārcilvēka idejas. Pamatnostādnes. Viens no svarīgākajiem jēdzieniem Nīčes mācībā ir dzīve. Būtībā tā ir izvirzīta viņa filozofijas centrā ar visu tās mainību, nepārtrauktību un pilnvērtīgumu. Kā virziens dzīves filozofija aizsākas 19. gs. otrajā pusē Vācijā. Galvenais šajā filozofijā ir nevis prāts, bet prātam nepakļautā dzīve. Lai gan Nīčes filozofiju nav iespējams sistematizēt, tajā ir saskatāmi pieci galvenie punkti: nihilisms, visu vērtību pārvērtēšana, pārcilvēks, varas griba un mūžīgā atgriešanās. Izpratne par pārcilvēku. visvienkāršākā pozīcija tajās ir atziņa, ka pārcilvēks ir valdnieka tipa cilvēks, kam pieder vara, jo daudzi viņa filozofijas uzskati nekādi nav savienojami ar totalitārisma ideoloģiju. Pārcilvēka veidošanās. Viņš aicina uz pilnvērtīgu garīgi radošu un cilvēka spējas attīstošu kultūras dzīvi, pacelties pāri viduvējībai, paplašināt savu redzesloku, pārvarot ierobežotību, provinciālismu un izvirzoties cilvēces problēmu vispārinātā skatījuma līmenī. Katram cilvēkam ir savas dabas dotās spējas jāattīsta, jāizdaiļo, jāapgaro. Ja cilvēks vēlas būt stipra personība, suverēns indivīds, pēc Nīčes domām, jātop visos virzienos un nozarēs pilnīgi par sevi pašu, jādzīvo noteikti un stingri veselumā. Pārcilvēks spēj tā dzīvot, jo to viņam atļauj ne tikai garīgās potences, bet arī viņa labā veselība, fiziskās dotības, ķermeniskais rūdījums un skaistums. Pārcilvēka tēls dabā. Pārcilvēka tēls poetizētā veidā ir parādīts Nīčes grāmatā “Tā runāja Zaratustra”., kur viņš tam piešķir augstāko varonību un pilnību. Nīčes nākamajos darbos pārcilvēks figurē jau konkretizētākā izskatā, bet arī šeit ir daudz tēlainības, zemtekstu un paradoksu. Pārcilvēks un varas griba. Nīčes filozofijā pastāv jēdziens “varas griba”. Šis jēdziens, tāpat kā pārcilvēka jēdziens, ir izraisījis daudzas diskusijas. …