Otrais attīstības virziens ir ekonomikas veidošana. Tostarp arī būvprojekti, ceļu tīkla izbūve, automašīnu un sadzīves tehnikas ražošana un militārā infrastruktūra un rūpniecība. Šī procesa vadītājs ir Alberts Špērs – rūpniecības ministrs. Līdz ar strauju rūpniecības palielināšanu, samazinās arī bezdarba līmenis, kopumā augot dzīves kvalitātes līmenim.
Trešais Hitlera valdības darbības virziens ir vērsts uz represīvo politiku. Represīvā politika vērsās, pirmkārt, pret politiskajiem pretiniekiem. Otrkārt, pakāpeniski attīstās antisemītiskie pasākumi, tai skaitā, “Rasu tīrības likums” un ebreju reģistrs. Šo pasākumu kulminācija notiek 1938.gadā, kad tiek veikti masveida ebreju veikalu u.c. iestāžu grautiņi. Treškārt, eitanāzijas programma attiecībā uz cilvēkiem ar iedzimtām slimībām, tai skaitā invalīdiem un garīgi slimiem cilvēkiem. Tobrīd ģenētika un iedzimto slimību likvidēšana bija viena no populārākajām tēmām medicīnā. Pret šo kustību publiski protestēja Vācijas katoļu baznīca, tādēļ oficiāli tā tika apturēta.
Kopumā, Ādolfa Hitlera un nacistu režīms Vācijā starpkaru periodā gan daļēji veicināja Vācijas izaugsmi, gan lika pamatus principiem, kuri faktiski realizējās Otrā pasaules kara laikā.
…