Pirmais vārds, kam ir sakars ar advokātiem un kas vienlaikus raisa milzum daudz asociāciju, ir aizstāvība. Jūsu tiesību, mantības, tuvinieku, bet dažkārt, arī paša dzīvības aizstāvība. „Aizstāvība ir vārds, kas mūsu agresīvajā postpadomju realitātē asociējas gandrīz vai ar fizisku darbību, enerģisku rīcību un kaujinieciskām īpašībām. Tieši tāpēc advokātu, kurš procesa laikā nežēlo savu balsi, sava aizstāvamā labā, lielākā daļa cilvēku atzīs par labu. Šajā nozīmē jebkuru spiedienu iztulkos tāpat.
Labs advokāts atšķirībā no slikta advokāta var izjaukt krimināllietu, slikts vienīgi vāc papīrus, izziņas, īsi sakot, tikai imitē darbu. Viņam tāpat kā visiem, arī jānopelna maize. Bieži vien advokāti paši saka: „Patiesība nevienam nav vajadzīga.”
Pārliecināts tonis, enerģiskums, personiskā respektabluma, kompetences, un nekļūdīguma uzsvēršana jebkurā veidā garantē panākumus darbā ar klientu. Ar vārdu „panākumi” mēs vispār nedomājam, kā varētu šķist, tiesvedības panākumus, proti, uzvarētas lietas. Panākumu būtība ir tā, ka klientam, ja arī viņš nav apmierināts, tomēr ir jāuzskata, ka viņa advokāts ir izdarījis visu iespējamo.
Advokāts parasti, kad iepazīstas ar klienta lietu saka: „Man šādas lietas nav svešas, es zinu kā jums palīdzēt, centīšos izdarīt visu iespējamo, taču jūs lieta prasīs īpašus pūliņus.”
Katram solim jābūt apveltītam ar milzīgu jēgu (kompetenti cilvēki nedara neko lieku un bezjēdzīgu) un tāpēc jebkurš sīkums tiek pasniegts kā kaut kas ļoti nozīmīgs.…
