Anšlava Eglīša romāna „Nav tak dzimtene” darbība notiek „sapņu un iespēju zemē”- Amerikas Savienotajās Valstīs, precīzāk, Kalifornijā, Losandželosā un tās apkaimē. Darbs sarakstīts 1965.gadā un, domājams, tas ir laiks, kurā noris romāna darbība. Zīmīgi, ka tas ir aptuveni 50 gadus pēc latviešu došanās trimdā.
Darba tēma ir latviešu trimdinieku dzīve Amerikā. Īpaši tiek parādīta un uzsvērta rakstnieka Roderika Turaida (īstajā vārdā Reinis Turlavs) iepazīšanās ar citiem Amerikas latviešiem, valsts kultūru, dzīvesveidu un viņa rakstura īpašību īpatnības.
Anšlava Eglīša romānā „Nav tak dzimtene” tiek apspriesta galvenā varoņa problēma- nespēja atrast savu īsto vietu un grūtā iedzīvošanās svešumā – zemē, kura ir daudz plašāka par dzimteni, vairāk attīstījusies un kurā dzīvo visdažādāko tautību pārstāvji, tai skaitā arī latvieši. Roderika Turaida skatījumā Amerika ir samākslota un tukša, kas arī liek šim varonim mētāties no vienas dzīves vietas uz otru:
„„Viss amerikāniski uzpūsts un tukšs; pat viļņi bez spēka,’’ nopūtās Turaids.”
Roderiks Turaids nespēj aptvert un samierināties ar citu cilvēku rakstura iezīmēm. Dažkārt lasot liekas, ka varonis sevi uzskata par ideālo cilvēku, tāpēc nevēlas pieņemt kritiku no apkārtējiem pat visparastākajās ikdienas situācijās. Viņš svešās zemes iedzīvotājus nesaprot- gan to vienaldzību pret viņu, gan noslēgtību un lielo naudas kāri, ar kuru sastopas ikdienā. Savu aizspriedumu, pārgalvīgās rīcības, iedomāto spriedumu rezultātā Roderiks Turaids nonāk konfliktā gan ar Matveju Mārkalnu, gan domstarpībās ar Ziedoni Andersonu, Mariannu Mārkalni.…