Akadēmiskā eseja. Kādas varētu būs psiholoģiskās sekas situācijā, kad migrantiem atšķiras vēlamā un faktiski izvēlētā akulturācijas stratēģija?

Migrācijas rezultātā cilvēki bieži saskaras ar dažādiem procesiem, kas būtiski ietekmē viņu pašizjūtu un spēju pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem. Viens no būtiskākajiem procesiem ir akulturācija. Šis process var ietekmēt personības attīstību un piederības apziņu, tomēr tas var radīt arī izaicinājumus, kas prasa uzmanību un izpratni. Dažādos avotos akulturācija tiek definēta kā process, kurā indivīdi vai grupas adaptējas jaunai kultūrai, iegūstot tās elementus, vienlaikus saglabājot savu oriģinālo kultūru. Tas ietver sociokulturālas izmaiņas un psiholoģiskas pielāgošanās stratēģijas, kas var ietekmēt identitāti un labklājību (Berry, 1997; Schwartz et al., 2010; Ward & Kennedy, 1993).
Pastāv dažādas akulturācijas stratēģijas – asimilācija, integrācija, separācija un marginalizācija, kur asmiliācija nozīmē to, ka indivīds pieņem dominējošās kultūras normas un vērtības, samazinot saikni ar savu oriģinālo kultūru (Berry, 1997), integrācijas ietvaros indivīdi saglabā savas izcelsmes kultūras paternu, bet vienlaikus arī pieņem jauno kultūru, starp abām veidojot līdzsvaru (Schwartz et al., 2010), separācijas rezultātā indivīds pārstāv savu oriģinālo kultūru un nevēlas integrēties jaunajā (Ward & Kennedy, 1993), savukārt marginalizācijas procesa rezultātā indivīdi zaudē saikni ar abām kultūrām, kam sekas ir atstumtība no sabiedrības, kas var radīt izolācijas sajūtu un dažādas psiholoģiska rakstura problēmas (Phinney, 1990).
…