Francijas dižgotiku vispilnīgāk reprezentē Amjēnas katedrāle (1220. – 1236. g., pilnīgi pabeigta 16. gs.). Visvairāk tā pārsteidz ar savām iekštelpām – ārkārtīgi plašām, milzīgām un reize it kā vieglām, ko piestaro vitrāžu mirdzošā gaisma. Katedrāles centrālais joms sasniedz 45 m augstumu un 145 m garumu. Sānjomi, plašais transepts, koris un kapelas it kā saplūst ar vidējo jomu vienā plašā koptelpā. Amjēnas katedrāles galveno fasādi šķeļ trīs iedziļināti portāli. Arhitektoniskās formas papildina un rotā bagātīgie plastiskie veidojumi un rada brīnišķīgu gaismēnu miju. Virs galvas nervīras kā koku zari. Smalki dekorētas logu arkas – kā zaru nobeigumi ar lapiņām. Romāņu arhitektūrai raksturīgā galvenā joma aicinošā virzība uz altāra apsīdu te vēl vairāk kāpināta. Pati apsīda vairs nemirgo nelielu lodziņu acīm, bet apžilbina ar daudzu milzīgu logu mirdzumu un, tāpat kā romāņu bazilikā, liek ienācējam apstāties un ieklausīties telpas svinīgajā klusumā. Amjēnas katedrāles grandiozais, svinīgais, plašais joms un sarežģītā iekštelpa ir īsts tehnikas brīnums. Bez ceļamkrāniem, ar minimālām inženiertehniskajām zināšanām, ar simtiem entuziastu roku te bija pārvarēts un ievirzīts vēlamā gultnē lielu akmens masu smagums.
Katedrāles, kurai vajadzēja kļūt par pašu lielāko Francijā, celtniecība sākās 1220. gadā. Galvenais finansējums katedrāles celtniecībai tika iegūts no vaidas tirdzniecības – tas ir tāds augs, no kura ieguva krāsvielu zilā tonī. Celtniecība ilga 68 gadus. Tajā laikā tas bija neticami ātri.
…