Īss ieskats sižetā
2001.gada 19.decembris pl.15.00, Rīgas-Ventspils šoseja netālu no Smārdes pagrieziena. Gaisa temperatūra – nedaudz virs nulles, ir apmācies un līst smalks lietutiņš. Autobusa biļešu kontrolieres Valentīna un Inese tikko veikušas pārbaudi firmas „Nordeka” reisā. Jābrauc uz nākamo kontroles punktu, firmas „Tukuma Auto” reisa pl.15.20 no Smārdes pārbaudei. Taču notiek neparedzētais... Avārija, kuras rezultātā trieciena šoks, sasitumi, lūzumi, asinsizplūdumiņ – Valentīna pēc vairākām dienām pamostas slimnīcā (šodien jau 2.grupas invalīde), Inese, tā arī nenākusi pie samaņas, tās pašas dienas vakarā slimnīcā mirst (viņas divus bērnus tagad audzina tante un vecmāmiņa ar vectētiņu).
Izvēles pamatojums
Kāpēc izvēlēts tik dramatisks notikums analīzei? Vai tiešām autoavārijas ir iespējams pētīt no Dzimtes studiju viedokļa?
Atbilde meklējama publikācijas turpinājumā – analīze Dzimtes studiju ietvaros tiks veikta nevis par notikušo autoavāriju kā faktu, bet gan par notikumiem pēc avārijas – gada garumā.
Izvēlējos šo publikāciju, jo Ziemassvētku noskaņās netīšām tai uzdūros un izlasot visu publikāciju ne vien noriesu skumju asaru, bet arī secināju – lai arī esmu reāliste, tomēr šī publikācija pievērsa manu uzmanību tieši netaisnības dēļ. Vai tiešām zemāk aprakstītajā situācijā nostrādāja dzimumu faktors – nespēja iejusties, uzņemties morālu atbildību, būt sakautam... …