Vienlaikus A.Sakses pasakās var ieraudzīt arī negatīvas vērtības. Par liekulību un lišķību varam lasīt pasakā „Tītenis”. Tītenis ir simbols tiem cilvēkiem, kuri augstāk par visu uzskata savas personīgās intereses. Tītenis izmanto citus, lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu sev. Tāda tipa cilvēkus autore dēvē par pašlabuma meklētājiem. Slinkums ir atainots pasakā „Kurpītes”. Kurpnieka sieva bija tik slinka, ka visi darbi bija jādara tikai Krišum. Lepnība – pasakā „Jasmīns” runāts par pašlepnumu, nevēlēšanos zemoties. Jasmīns negribēja zemoties mākslinieka priekšā, lai iegūtu sev tīkamo krāsu. „Es drīzāk lūzīšu nekā locīšos, - Jasmīns lepni atteica.” Pasakā par „Magoni” galvenā varone arī bija lepna, viņa laistījās aiz lepnuma, ka dabūjusi Īrisu par vīru. Bet tāds lepnums nebija laimīgas dzīves sākums, jo Īriss nemaz Magoni nemīlēja. Magone visu laiku lielīja savu vīru un apsmēja draudzenes, ka tās vēl nav precējušās, kaut pati nemaz nebija īsti laimīga. Pašapmierinātība. Pasakā „Narcise” autore nosoda patmīlību un egoismu, tīksmināšanos par sevi, par savu ārieni. Autore piemin arī skaudību. Šajā pasakā ir stāstīts par pārspīlētu vecāku mīlestību pret savu dēlu, mēģinot iestāstīt dēlam tā pārākumu par citiem, kā rezultātā Narciss tam arī noticēja, pat aizmirsdams par savu līgavu. Vieglprātība minēta pasakā „Dzegužasara”, kur stāstīts par skaistu meiteni Dzeguzi, kas savu jaunību „notrallina”, savus bērnus izmētājot pa svešām ligzdām, bet vecumdienās ir tik vientuļa, ka sāk meklēt savu bērnu atbalstu, bet tie viņu neatzīst par savu māti. …
