Medicīna un ētika nav viena otrai svešas, Eiropā to apvienošanās sākumi meklējami 4. gs. p.m.ē., kad tika noformulēts Hipokrāta zvērests, kurā ārstam tik norādīts uz atšķirību starp tehnisku spēju un tikumisku jābūtību medicīnas praksē: pienākumi attiecībā pret skolotāju un tā ģimeni, kā arī pacientiem; izmantot profesionālās zināšanas tikai pacienta labā; eitanāzijas un grūtniecības pārtraukšanas aizliegums; pienākumi attiecībā pret profesionālo dzīvesveidu; aizliegums stāties seksuālos sakaros ar pacientu; pienākums klusēt. Medicīna pati izvirza problēmas ārsta praksē pieļaujamām morāles robežām. Vai Hipokrāta principi ir spēkā arī mūsdienās?
Atbildot uz šo jautājumu varētu teikt, ka daļa šo principu ir aktuāli mūsdienās un daļa nav. To varētu pamatot ar tehnisko progresu un izmaiņām priekšstatos par vērtībām, kas ir nosacījumi, ka izvirzās pavisam jauni ētikas jautājumi. Kaut gan vēl joprojām iegūstot profesiju saistībā ar medicīnu ir jādod Hipokrāta zvērests. Mūsdienām Latvijā un citās valstīs ir izveidoti ārsta ētikas kodeksi, kas ir jāievēro un jāciena.
Mūsdienās cilvēki saskaras ārstu darbā saskata daudz ārsta ētikas kodeksa pārkāpumus, šīs sūdzības pamatā tiek izteiktas dažādu interneta vietņu forumos jeb diskusijās.
Bieži tiek dzirdēts, ka ārsti izpauž informāciju par saviem pacientiem radu un draugu lokā. Šādā veidā tiek pārkāptas pacienta tiesības uz konfidencialitāti, kas ir norādīts Latvijas ārstu ētikas kodeksā. Arī Hipokrāta zvērestā ir teikts, ja gadās dzirdēt vai redzēt par cilvēka dzīvi, kaut ko kas nevienam nav jāzina, tad ārsts apņemas klusēt un neizpaust šo informāciju.…
