Ārzemju mākslas muzeja apmeklējumu es vēlētos salīdzināt ar ceļojumu laikā. Tāpat kā muzejs atrodas Rīgas skaistākajā vietā – Vecrīgā, tāpat arī muzejā atspoguļota tikai tā laikmeta skaistākā daļa – māksla. Protams, iedziļinoties zīmējumos mēs varam apjaust tā laika šausmas un traģēdijas. Ceļojot pa muzeju varam vērot mākslas attīstību, formu veidošanos – no statiskām līdz plastiskām, ornamentu greznību un krāsu pakāpenisku izmantošanu, cilvēka ķermeņa atspoguļošanu – no primitīva līdz perfektam muskuļu atainojumam.
Muzejs dibināts 1920. gadā, un tā kolekcijas laika gaitā ir mainījušās. Sākotnēji Rīgas pilī bija Valsts mākslas muzejs, kurā bija latviešu un ārzemju mākslas kolekcijas, kas piederēja valstij. Tikai 20 gs. 40 gadu otrajā pusē tika realizēts projekts par mākslas muzeju krājumu sadali pēc profila. Ārzemju mākslas muzeja aizsākumi meklējami jau 1773. gadā, kad ārsts Nikolauss Himzels novēlēja savu kolekciju Rīgas pilsētai. Šo kolekciju, kurā bija gleznas un vara grebumi, izvietoja pilsētas bibliotēkā virs Doma baznīcas krustejas.
Ar laiku šai kolekcijai pievienojās vēl citu kolekcionāru dāvinājumi: Dž. Ārmitsteda, Paula fon Tranzē- Rozeneka, Reinholda Filipa Šillinga, Domeniko de Robiāni u.c.
Pašreizējo Ārzemju mākslas muzeja krājumu veido vairākas lielas pamat grupas, kurās apvienotas dažādas laikmetu un tautas mākslas:
Senā Ēģiptes māksla;
Grieķijas un Romas mākslas pieminekļi;
antīkā māksla;
Tālo Austrumu mākslas priekšmetu kolekcija.…
