Personīgās antipātijas bija viens no iemesliem, kāpēc Musolini sākotnēji nevēlējās sadarboties ar nacistisko Vāciju, kā otrs nozīmīgs iemesls – Musolīni nebija par Austrijas Anšlusu, turklāt Austrijas toreizējais kanclers Dolfuss bija Musolīni tuvs draugs. Džarspers Ridlijs norāda, ka sadarbību sākotnēji apturēja anti – semītisms . Lai gan Musolīni nepiemita anti – semītisms, tomēr viņš bija rasists, kas izpaudās Etiopijas konflikta laikā, un šo domu pamato Dž. Ridlijs, norādot, ka Musolīni aizliedza publicēt romānu „Melnā mīla”, kas bija par itālieša mīlestību ar afro-amerikāņu meiteni, jo Musolīni vēlējās atjaunot „balto” Romas impēriju , kā cits iemesls, kas varēja ierobežot abu valstu sadarbību bija Hitlera mēģinājums iznīcināt savus partijas biedrus – Rēma puča laikā, jo Musolīni nebija saprotams savu kolēģu fiziska iznīcināšana . Vēsturnieks Leitzs norāda, ka aliansi no Musolīni puses apdraudēja D-Tiroles jautājums. D-Tiroli Itālija ieguva pēc I Pasaules kara, kā norāda Leitzs D-Tirole ietilpa Itālijas interešu sfērā, lai gan šajā reģionā dzīvoja ievērojama austriešu kopiena. Autors norāda, ka D-Tiroles jautājums bija sāpīgs arī nacistiskajai Vācijai, 20. tajos gados pats Fīrers uzskatīja, ka šī Itālijai piederošā teritorija jāpievieno Liel-Vācijai .
Nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas sadarbība un ceļš uz Ass izveidi bija ilgstošs un sarežģīts, jo pat 1935.g. aprīlī Itālija sadarbojās ar R-valstīm, mēģinot izveidot aliansi pret nacistisko režīmu Vācijā, kā norāda Leitzs Itālija šajā laikā bija galvenā no lielvalstīm, kura aģitēja pret Vāciju , turklāt autors uzskata, ka 1935. sākumā pastāvēja liela iespējamība, ka starp abām nedemokrātiskajām valstīm var izcelties karš. Savukārt vēsturnieks Knox norāda, ka savienība starp abām totalitārajām valstīm bija neizbēgama, jo Musolīni režīms pilnībā nespētu sadarboties ar R-valstīm .
Hitlera vēlmi pēc alianses ar fašistisko Itāliju Leitzs nesaista ar Musolīni personību , bet Ričards Colliers mērķē uz to, ka Musolīni esamībai Itālijā bija milzīga nozīme, citējot, Duče ir ne tikai mans draugs, bet arī mans skolotājs un priekšnieks. Viņš iesēja sapņus manā un miljonu vāciešu dvēselēs. Tomēr lielākā daļa no vēsturniekiem Hitlera vēlmi pēc alianses ar Itāliju saista ar ideoloģiskiem apsvērumiem, turklāt vēsturnieks di Naro norāda, ka Vācijas ārpolitika rotēja ap nacistiskās valsts vadītāju un viņa ieskatiem, līdz ar to sadarbība ar Itāliju ir Fīrera darbības rezultāts , bet pēc būtības Duče kā vadošā figūra Itālijā un plus fašistiskā ideoloģija ir paši galvenie faktori, pēc kuriem Hitlers tiecās un ar kuriem Fīrers sasaistīja abas valstis.
…
