Manuprāt jebkura atkarība rodas tad, ja cilvēks nespēj vai nevēlas tikt galā ar savu dzīvi, savām jūtām, attiecībām ar sevi un apkārtējiem. Un tad viņš no tā bēg. Cilvēks nemeklē problēmas risinājumus, bet meklē iespējas, kā aizbēgt no šīm problēmām un tas kļūst par noteicošo viņa dzīvē. Visiem atkarīgajiem vēl ir kāda kopīga iezīme – tā ir savas atkarības noliegšana. Pirmie atkarību noteikti pamanīs tieši tuvinieki, nevis pats atkarīgais, viņš šo atkarību neredz. Viņš dzīvo savā iedomu pasaulē, jūtas labi un pasargāts, tāpēc jau viņš tik ļoti tiecas pēc tā. Kā tad atbrīvoties no atkarības? Būtībā jānotiek kādam nepatīkamam pavērsienam, pēc kura cilvēkam vairs nav vēlēšanās savu rīcību turpināt. Bet, ja cilvēks tomēr apzinās, ka nonācis kādas atkarības varā, tad vajadzētu iemācīties kontrolēt savas vēlmes un atrast cēloni, kas ir šo vēlmju pamatā un tad jāmeklē veidi, kā pārvarēt šo atkarību.
Ir dažāda veida atkarības – atkarība no alkohola, narkotikām, cigaretēm arī atkarība attiecībās. Es savā esejā izvēlējos aprakstīt divas atkarības, kuras varbūt vēl nav tik pazīstamas un izplatītas, tomēr pastāv – atkarība no datora, interneta un atkarība no iepirkšanās.
Atkarība no datora un interneta.
Kas tieši cilvēkus piesaista datoram, pārvēršot to no noderīga darba instrumenta par bīstamu vilinājumu un kas to veicina?
Manuprāt visus datora un interneta lietotājus var iedalīt tādās kā divās grupās. Vieni ir cilvēki, kas var būt ļoti aizrāvušies ar datora izmantošanu, bet viņi to neizmanto, lai kontaktētos ar citiem. Viņi izmanto datoru, lai izglītotos, vāktu dažādu informāciju, strādātu arī spēlētu datorspēles.
Tomēr lielākā daļa cilvēku, kas nonākuši atkarībā no interneta, tieši meklē kontaktus ar datora palīdzību. Parasti tas izpaužas pārmērīgā “čatošanā’’ vai e – pastu sūtīšanā. Šīs atkarības pamatā ir vajadzības pēc atzīšanas, būt mīlētam, saprastam un ietekmīgam.
Cilvēki, kas ir atkarīgi no interneta, parasti pievēršas tam, lai mainītu garastāvokli, tiktu galā ar nomāktību, mazinātu vientulības sajūtu un vismaz uz laiku aizmirst par esošajām problēmām. Atkarībai pastiprinoties, cilvēks vairs nespēj to kontrolēt, rodas trauksmes sajūta, nemiers, diskomforts, ja darbība pie datora tiek pārtraukta, cilvēka prātu nemitīgi nodarbina dators, rodas nevērība pret saviem pienākumiem, tiek melots par to, cik ilgu laiku pavadījis pie datora, rodas arī dažādi fiziski traucējumi. Kas tad cilvēku tā piesaista pie interneta?
Varbūt tas, ka iespējams dibināt kontaktus ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, bez to klātbūtnes, iespējams sevi izteikt pilnīgi brīvi un radīt sev jaunu personību – cilvēks var sevi iztēlot tādu, kādu vēlas redzēt reālajā dzīvē, var mainīt dzimumu, vecumu, rakstura īpašības, vārdu sakot veidot neīstu paštēlu. Piemēram, pavecāks ierindas darbinieks ar alus vēderiņu un plikpaurību interneta tīklā var pārvērsties par veiksmīgu jauno biznesmeni, par pilnīgi citu cilvēku. Klusais internetā var kļūt par līderi, kautrīgais var kļūt izteikti komunikabls utt. Iespējams piepildīt nepiepildītās vēlmes un vajadzības. Sākumā tā varbūt var šķist laba izklaide, jo tā ļauj kaut uz brīdi aizmirsties no realitātes.
…
