Visiem uzņēmējiem pastāv riski savā biznesā, un arī šis nav izņēmums. Vienmēr ir jārēķinās ar iespēju bankrotēt. Tāpēc lauku tūrismam ir jāizstrādā rūpīgi savs stratēģiskais plāns, un galvenais ir jādomā par drošību. Ja šī vieta atrodas tuvu pie ūdens, tad ir jānovērš pēc iespējas vairāk iespējamie riski. Tāpat ir jādomā par medicīnisko palīdzību, ko ārkārtas gadījumā vajadzētu sniegt, un ir jāatbild par ugunsdrošību.
Protams, neviens uzņēmējs nevarēs apvienot visas idejas. Taču ir jāiziet uz vienu vai uz kādām konkrētām idejām un tās ir jāpilnveido, cik vien ir iespējams. Perspektīvas nākotnē šai nozarei noteikti ir. Manuprāt, ja lauku tūrisma uzņēmēji savstarpēji sadarbotos un katra atpūtas vieta būtu savādāka ar savādākām funkcijas, tad būtu lielāka peļņa. Ja katrs mēģinās vienu otru atdarināt ar vienām un tām pašām aktivitātēm, būs vienveidīgums. Tūristi parasti meklē ko jaunu un interesantu. Domājams, ka nav jau tik daudz ideju, lai katra lauku māja atšķirtos no citām, taču viena var nodarboties ar tradicionālo lauksamniecību, cita ar netradicionālo, savukārt cita varētu piesaistīt tūristus ar aktīvo atpūtu vai pavisam klusu un mierīgu atpūtu. Katram cilvēkam ir savas vēlmes ko viņš vēlas darīt, tāpēc uzņēmējiem ir tas grūtākais darbs, izzināt, ko vēlas viņu tūristi, un izpatikt viņiem.
…