Secinājumi:
Man jāatzīst, ka mana izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies daļēji, jo šo portālu sniegtajām ziņām nav vērojama tendenciozitāte, bet drīzāk paviršība pret ziņas lasītāju. Šī paviršība izpaužas tajā, kā portāls minējis ziņas par augstākās izglītības reformām – www.ir.lv ir „racis dziļāk”, veicis pētījumus un lūdzis izteikties sabiedrībā pazīstamus viedokļu līderus (piemēram, Ivaru Ijabu) , kas ir spējīgi spriest par reālo situāciju, jo paši ir tajā iesaistīti jau daudzus gadus. Ir.lv ir izmantojuši vizuāli pievilcīgāku dizainu un lasītājam saprotamu valodu, kura neprasa zināšanas specializētā terminoloģijā, kā arī fakta interpretāciju visbiežāk ir veicis jau pats žurnālists.
Tai pašā laikā portālā www.nra.lv publicēto rakstu skaits ir lielāks, bet tajos atrodamās informācijas kvalitāte ir zemāka, jo, piemēram man, neko neizsaka vārdu virknējums „Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izvērtētu augstākās izglītības finansēšanas kārtību Latvijā, salīdzinātu to ar citās valstīs esošajām augstākās izglītības finansēšanas sistēmām, kā arī sniegtu priekšlikumus uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.” Šis citāts lasītājam neko neizsaka, tas nosauc ziņojumā esošos virsrakstus, bet tas neatspoguļo to, ko šis ziņojums neiekļauj, tas neparāda nekādu iespējamo rezonansi sabiedrības norisēs.
Izmantotās pieejas derīgums šīs tēmas analīzē, manuprāt ir atbilstošs, jo kaut vai rakstu skaits pret to kvalitāti jau vien ir rādītājs tam, kāda ir redakcijas kopējā nostāja, šajā gadījumā atklājās www.nra.lv neieinteresētība problēmas atspoguļošanā. Protams, šo atklājumu varu skaidrot ar to, ka abiem šiem medijiem ir dažādas mērķa auditorijas, bet tas tomēr nedrīkstētu būt vadošā medija informācijas „filtrs” tādā pakāpē, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmas svarīgākā reforma tiktu atspoguļota tikai faktu veidā.
…
