Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:639974
 
Evaluation:
Published: 23.10.2015.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Not used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
Extract

Ārvalstu investīciju piesaiste sekmē valsts attīstību un izaugsmi. Pēc nesen veikta pētījuma datiem, pēc ekonomistu un valdību pārstāvju viedokļa Latvija ir visnepievilcīgākā Baltijas valsts ārvalstu investīcijām. Cits viedoklis ir uzņēmējiem- tie uz Latvijas valsti skatās daudz optimistiskāk. Tomēr ekonomistu, valdību pārstāvju un uzņēmēju viedoklis sakrīt par to, ka Igaunija ir pievilcīgākā valsts ārvalstu investoriem. Tomēr plānotie darbi igauņu un lietuviešu uzņēmējiem ir pavisam savādāki, jo tieši Latvija ir tā valsts, kur viņi nākamajos gados plāno investēt savus līdzekļus. Latvijas un pārējo Baltijas valstu tautsaimniecības tālākā attīstība lielā mērā ir atkarīga no spējas kvalitatīvi apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, uzņēmēju spējas pelnīt un reinvestēt līdzekļus tālākā attīstībā, kā arī būtiska loma ir ārvalstu investoru kapitāla piesaistei.
Iekšzemes kopprodukta pieauguma ziņā, Latvijai šī attīstība ir bijusi viszemākā. Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāji ir bijuši viszemākie Baltijas valstu starpā, kas skaidrojams ar samērā lēno bezdarba līmeņa kritumu un ievērojamo emigrācijas tendenci. Latvijas ekonomika pēdējos ceturkšņos 2011.gadā ir demonstrējusi atzīstamu atveseļošanās dinamiku. Igaunijas IKP salīdzinoši lielais apjoms ir skaidrojams ar to, ka ir pieaudzis apstrādājošās rūpniecības pievienotās vērtības pieaugums, ražojot sakaru iekārtas, televizorus un metāla izstrādājumus. Igaunijā IKP visos periodos ir bijis lielāks, un tas arī varētu būt viens no iemesliem kāpēc tieši Igaunija pārējo Baltijas valstu starpā ārējās ekonomikas ziņā attīstās visātrāk un efektīvāk.
Igaunijas valsts kopējais parāds attiecībā pret šīs valsts iekšzemes kopproduktu ir mazs. Igaunijai ir viszemākais parāds salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Neskatoties uz to, ka Baltijas valstu ārējais parāds turpina samazināties, tas joprojām ir diezgan augsts, kas arī varētu bremzēt valstu ekonomisko izaugsmi un attīstību.




Neraugoties uz investīciju un uzņēmējdarbības vidē jau veiktajiem uzlabojumiem, joprojām ir daudz iespēju ekonomikas politikā, kuras iespējams un nepieciešams izmantot, lai veicinātu investīciju pieaugumu un rūpniecības izaugsmi, tādējādi atbalstot arī eksporta virzītu ekonomikas attīstību. Tas iekļauj reformas augstākajā un profesionālajā izglītībā, efektīvāku un mērķtiecīgāku ES fondu apguvi, finanšu sektora diversificēšanu, darbaspēka nodokļu sloga atvieglošanu.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1349954
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register