Baltijas valstu intereses, iespējas un izaicinājumi NATO kontekstā

Kopš Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, Igaunija, Latvija un Lietuva arvien vairāk iestājās par NATO kaujas gatavības pastiprināšanu Baltijas reģionā, pamatojoties uz satraukumu, ka Krievijas nākamais iebrukuma mērķis būs Baltijas valstis. Lai gan šī gada jūnijā pieņemtie lēmumi NATO Madrides samitā, konkrēti, lēmums palielināt NATO klātbūtni līdz brigādes līmenim, apliecina drošības līmeņa paaugstināšanos un aktori apgalvo, ka Baltijas valstu mērķi ir sasniegti , tomēr drošības vidē situācija ir nepārtraukti mainīga, kas pieprasa kopējo NATO alianses nepieciešamību, spēju pielāgoties un vienlaikus atspoguļo potenciālos izaicinājumus. Baltijas valstis drošības ziņā nav raksturojamas kā pašpietiekamas, to militārie spēki un kapacitāte nav pilnvērtīga, lai atvairītu iespējamo Krievijas uzbrukumu, tādēļ visbūtiskākā loma ir NATO un sabiedroto atbalstam, kas attiecīgi ir arī Baltijas valstu interesēs #NATO2030 kontekstā.
Madrides samita lēmumi ir uzlabojuši situāciju Baltijas valstu drošībā, tāpat arī kā labvēlīgu iespējams minēt, ASV prezidenta Džo Baidens ir pieprasījumu ASV Kongresam paaugstināt piešķirto finansējumu Ukrainai militārajā, ekonomikas un humanitārās palīdzības jomā, vienlaikus paaugstinot arī Eiropas drošībai atvēlētos līdzekļus, kas savukārt iezīmē labvēlīgākus apstākļus Baltijas valstīm. …