Baltijas valstis ir jaunas demokrātiskas valstis, kuru izdevīgais ģeopolitiskais stāvoklis un atrašanās starp divām lielvarām noteikusi tām līdzīgu likteni, tas ir bijis sarežģīts un savā ziņā arī vienots, vismaz līdz brīdim, kad valstis atguva neatkarību un tās lielākā vai mazākā mērā aizgāja savu ceļu. Tā kā Krievija joprojām pēc neatkarības atgūšanas tika uztverta kā agresors, tad jautājums par Baltijas valstu drošību bija kopīgs un aktuāls visām trijām Baltijas reģiona valstīm. Esejas mērķis ir apskatīt Baltijas valstu drošības politikas aspektus pēc iestāšanās ES un NATO. Baltijas valstis tiek skatītās kā viens reģions, kura drošības jautājumi lielā mērā ir kopīgi un saistīti.
Drošība ir viens no galvenajiem reģionālās sadarbības jautājumiem. Katram reģionam ir sava nostāja un tās dienaskārtībā jautājumi par drošību var atšķirties. Tā kā Baltijas reģions atrodas kaimiņos Krievijai, kurai ir savas pretenzijas un nepatika pret NATO paplašināšanos, tad jautājums par drošību šajā reģionā ir viens no būtiskākajiem gan pašām reģiona valstīm, gan ES un NATO. Taču laika gaitā Baltijas valstis, esot ES un NATO, nepievērš pietiekoši lielu uzmanību drošībai savā reģionā, samazinot savstarpējo Baltijas valstu sadarbību šajā jautājumā, radot bažas par to, ka šīs attiecības iegūs arvien otršķirīgāku lomu (Browning, Joenniemi 2004;234). Rodas jautājums par to, vai ES un NATO ārpolitika ir droša Baltijas valstīm un cik lielā mērā Baltijas valstīm pašām būtu jāuztraucas par sava reģiona drošību? …