Šobrīd pasaule ir vairāk nekā 50 miljoni cilvēku, kas spiesti atstāt savas mājas un doties uz citu vietu, viņi ir bēgļi. Bēglis ir persona, kas pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģiskās piederības vai tautības dēļ, piederības dēļ sociālajai grupai vai politiskās pārliecības dēļ. Jauna dzīvesvieta bēgļus piesaista ar labāku dzīvi, labākām darba, izglītības, drošības un citām iespējām.
Vislielākais bēgļu skaits ir Āfrikā (apm. 6,6 milj.) un Āzijā un Tuvajos Austrumos (apm. 6,7 milj.). Eiropas Savienības valstīs ir apmēram 4,3 miljoni reģistrētu bēgļu. Gazas sektorā bēgļi procentuāli sastāda 92% no kopējā iedzīvotāju skaita (1995. gada dati). Lielbritānijā ir apmēram 230 000 bēgļu, tas ir 0,45 no iedzīvotāju kopskaita. Sudāna Āfrikā jau tradicionāli ir vien no galvenajām valstīm, kas uzņem bēgļus, turklāt no pašas Sudānas bēgļu gaitās dodas daudz cilvēku. 1997. gada vidū Sudānā dzīvoja vairāk nekā 400 000 bēgļu, galvenokārt no Eritrejas. Aptuveni 45% procenti Sudānā mītošo bēgļu ir nomadi (klejotāji, kas bieži maina dzīvesvietu). Bēgļi dodas uz valstīm, kur ir labāks dzīves līmenis, kur viņu nevajās reliģiskās vai citas pārliecības dēl, kur ir darba vietas un vēl dažādi faktori, kas ir labāki, nekā dzimtajā valstī.
Valstīs, kur ieceļo bēgļi rodas dažādas problēmas. Pirmkārt problēmas rada nelegālie bēgļi viņi ir jāuztur un jāatrod papildus līdzekļi, kas nav plānoti viņu uzturēšanai. Bēgļi “atņem” iedzīvotājiem darba vietas. Un, protams, katrā sabiedrībā, kas ir vienota, ienākot citas rases, domāšanas un reliģijas pārstāvjiem var rasties dažādas attiecību problēmas.
Āfrikā viena no valstīm, kas ierindojas bēgļu skaita tabulās ir Somālija. Šajā valstī nepārtrauktās karadarbības dēļ ( kopš 1988. gada notiek pilsoņu karš) savas mājas ir zaudējuši tūkstošiem somāliešu. Daudzi ir devušies bēgļu gaitās uz Āfrikas austrumdaļu un Eiropu. Bēgļu skaits šajā valstī sasniedz 524 400 cilvēku, pavisam valstī ir 7 miljoni iedzīvotāju.
Eiropā kopš 1991. gada jūnija, valstīs, kas veidojušas bijušo Dienvidslāviju, par bēgļiem kļuvuši apmēram 3 720 000 cilvēku. Lielākā daļa ir Bosnijas musulmaņi, taču ir arī horvātu, serbu un Kosovas albāņu bēgļi. Horvātijā notika cīņa par neatkarību un serbu-horvātu karš 1991-1995. gadā, Bosnijā un Hercogovinā noritēja serbu-horvātu-musulmaņu karš (1991-1995) un kopš 1987. gada notiek Kosovas albāņu konflikts ar serbiem.
…
