Budisms ir viena no pasaules lielākajām reliģijām. Lai gan radusies Indijā, tā tagad pastāv galvenokārt citās Āzijas zemēs. Budisms ir vēsturiska reliģija, jo tās sākumi ir saistīti ar reālas personas – Šākiamuni jeb Gautamas Budas – darbību.
Budismā, vismaz tā senākajā attīstības posmā, nav ieskata par Dievu un dvēseli. Budas mācību nav viegli saprast, jo te mēs saskaramies ar cita rakstura pieeju Dieva un dvēseles jēdzienam. Piemēram, ja mums gadās grūtības vai nepatikšanas dzīvē, mēs parasti meklējam cēloņus ārpus mums un mēģinām tos novērst. Tāpat mēs gribam atrast dzīvē patstāvīgas un nemainīgas vērtības. Gautamam Budam šāda pieeja liekas nepieejama.
Gautama Buda.
Viņš esot dzīvojis no 563. līdz 483. gadam pirms Kristus. Par viņa dzīvi un nāvi var uzzināt no theravādas budisma svētajiem rakstiem. Tie ir rakstīti senajā pāli valodā aptuveni 400 gadus pēc Budas nāves un saglabājušies daudzu paaudžu viņa sekotāju atmiņas. Gautama ir piedzimis un uzaudzis Himalaju piekalnē, tagadējās Nepālas teritorijā, bagāta valdnieka ģimenē, kurš piederēja pie sakju cilts. No agras bērnības tēvs viņu centās pasargāt no bēdām un posta, kas valda pasaulē. Bet tēva pūles noturēt dēlu norobežotā pasaulē izrādījās veltas, Gautamam izdevās no tās izkļūt. Viņš nolēma dzīvot kā askēts. Viņš atteicās no savas bagātības un ģimenes un sāka ceļot un meditēt (dziļi pārdomāt). Pēc sešiem gadiem, zem Bodhi koka pie Gajas upes viņš sasniedza lielo apskaidrību vai pilnīgu izpratni. Viņš kļuva par mūku un sāka izplatīt savas idejas. Budisti tic, ka ikviens atdzimst pēc savas nāves, kad ir nomiris vecais ķermenis. Jaunās dzīves kvalitāti ir atkarīga no karmas. Karma ir visu tikko atstātajā dzīvē izdarīto labo un ļauno darbu apkopojums. Budisti cenšas sasniegt absolūto mieru; šo stāvokli sauc par nirvānu.
Sidhārtha Gautama vienmēr uzsvēris, ka šī mācība ir pareizais vidusceļš starp askētisko sevis mērdēšanu un “vulgāro pasaulīgo” pieeju.
…
