Savā dzejā Fricis Bārda mīl izcelt parādību kontrastus: debess un zeme, rozes baltās un rozes sarkanās, gars un miesa, tumsa un gaisma, dzīvība un nāve. Tomēr starp šiem pretstatiem Bārda meklē un atrod arī kopīgo. Dzejnieks vienmēr jūtas kā divu pasauļu iemītnieks, jo vienlīdz mīļa viņam kā debess, tā zeme:
Zvaigznes uz zeme, zvaigznes un zeme –
Ciešanas – gaviles, skumjas un prieks.
Zvaigznes un zemes, zvaigznes un zemes –
Cietumnieks esmu un valdinieks. („Zvaigznes un zeme”)
Fricis Bārda ir viens no labākajiem mūsu dzimtenes dabas savdabīgā skaistuma attēlotājiem. Viņa sacerējumi mazajiem lasītājiem ar savu tēlainību, vienkāršību un atbilstību bērna pasaules uztverei pieder pie labākās latviešu bērnu dzejas. Šie dzejoļi ir ļoti dzīvi, atjautīgi, sižetiski spraigi. Daba ir līdzīga dzīvai būtnei. Dzejolī “ Kā linu druva sāka ziedēt” no birztalas iznāk vējš ar garu, sirmu bārdu, kura pilna maziem, ziliem zaķīšiem. Garo bārdu pa zemi vilkdams, viņš pārskrien pār lina lauku. Visi zilie zaķīši izbirst linos, tīrums sāk ziedēt……