Ir trīs galvenie rādītāji, kurus parasti lieto, lai raksturotu kādas valsts makroekonomisko stāvokli. Tie ir:
Ekonomikas izaugsme
Nodarbinātība
Cenu līmenis
Ekonomikas izaugsmi nosaka ikgadējais reālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps, ko izsaka procentos. Ja IKP pastāvīgi palielinās, sabiedrībā ir pilnīga nodarbinātība un vidējo cenu pieaugums ir minimāls. Tas nozīmē, ka ekonomika funkcionē normāli. Dānijas ekonomikas ikgadējo pieauguma tempu palielināšana dod iespēju labāk apmierināt pieaugošās iedzīvotāju vajadzības, risināt jaunas sociālekonomiskās problēmas, piemēram, vairāk līdzekļu atvēlēt sociālo programmu īstenošanai, lauksaimnieciskās ražošanas subsidēšanai. Ja sākas ekonomikas lejupslīde, samazinās galapreču un pakalpojumu ražošana, strauji pieaug bezdarbs un inflācija, tad tas nozīmē, ka ir izveidojusies makroekonomiskā nestabilitāte.
Dānijā, tāpat kā gandrīz visās valstīs, ekonomikas izaugsme notiek nevienmērīgi, jo reālais IKP no gada uz gadu gan reizēm strauji pieaug, gan arī samazinās.
Taisne Pot. IKP norāda potenciālo IKP, kurš varētu tikt saražots, ja ekonomika darbotos ar pilnu jaudu un pilnu nodarbinātību. Izliektā līnija katrā laika vienībā parāda reālo IKP.
Dānijas ekonomika pašreiz atrodas punktā D, kurš ir atzīmēts grafikā. Tā ir viena no četrām cikla fāzēm – kāpums jeb paplašināšana. Šajā fāzē iedzīvotāju izdevumi patēriņam un uzņēmēju izdevumi investīcijām sāk pieaugt. Dānijas ekonomika sāk atlabt un pakāpeniski ieiet cikla rosības fāzē. Šajā periodā sāk pieaugt uzņēmēju un patērētāju izdevumi. Ekonomiskie apstākļi uzlabojas, notiek pamatkapitāla atjaunošana, jaunākas un efektīvākas tehnoloģijas izmantošana, kas sekmē ražošanas kāpumu un nodarbinātības palielināšanu. Līdz ar to pieaug iedzīvotāju ienākumi, kurus vienlaicīgi var izlietot patēriņa preču iegādei, kas savukārt stimulē preču un pakalpojumu ražošanas paplašināšanu un piedāvājuma palielināšanu.…
