Dante Agiljēri "Dievišķā komēdija"

Manuprāt, neskatoties uz gadsimtu un dažādu laiku maiņu, cilvēki vienmēr ir dzinušies viens pēc otra. Vīrietis vienmēr gribēja zināt, kāda ir sieviete, un sieviete gribēja zināts, kāds ir vīrietis. Pastāvēja arī maldīgais uzskats par Dieva kalpiem – garīdzniekiem. Tika uzskatīts, ka viņi ir šķīsti un nekrīt miesas kārībās, tomēr, kā tas jau izsenis ir zināms, tad arī garīdznieki nespēja valdīt savu cilvēcisko dziņu, un tomēr ļāvās šīm kaislībām. Vai viņus par to var nosodīt? Vai vispār kādu cilvēku var nosodīt par šādu rīcību? Neskatoties uz visiem aizliegumiem, cilvēki tomēr meklēja viens otru, jo vēlējās būt kopā un vēlējās justies labi. Laika un gadsimtu maiņa nemaina cilvēku ieradumus, kas attiecas uz seksuālām attiecībām. Vienmēr vīrietis un sieviete ir viens pēc otra dzinušies un, domājams, darīs to vēl ilgi un bieži, jo indivīds nespēj savas jūtas tik vienkārši apslāpēt un sekss ir dzīves sastāvdaļa ar savu vērtību un skaistumu. Un tas brīnums, ka no dieviem cilvēkiem, pasaulē tiek laists trešais. Seksuālās vajadzības ir pašsaprotama lieta, un ikviens indivīds vēlās gūt baudu no mīļotā cilvēka. Protams, vēl jau pastāv arī prostitūcija, kurā valda „mehānisks sekss” – bez jūtām, un mīlestības. Tikai savu vēlmju apmierināšanai par naudu. Tomēr tas nelīdzinās īstai mīlestībai un īstai vēlmei pēc otra cilvēka. Un arī bez seksa, nevarētu turpināties ne dzīvnieku, ne cilvēku nākamās paaudzes.
Sekss ir kaut kas intīms un ļoti tuvs. Tas ir erotisks un kaislīgs. Bet galvenais – tas ir personisks.

…