Demokrātiskais politiskais režīms ir vispopulārākais režīms pasaulē mūsdienās. Līdz ar to demokrātisku režīmu ietvaros es gribu aplūkot konsolidētas demokrātijas jēdzienu. Sākumā gribētos pievērst uzmanību trim būtiskām iezīmēm bez kuram nevar sākties demokrātijas konsolidācijas process. Tātad, pirmkārt, valstī nevar notikt brīvas vēlēšanas līdz ar to notiek varas monopolizācija. Šajās valstīs netiek aizsargātas pilsoņu brīvības. Otrkārt, demokrātijas konsolidācijas process nevar norisināties, kamēr nebeidzās demokrātijas pārejas periods. Šajā periodā valstī vajadzētu norisināties brīvām un demokrātiskām vēlēšanām. Un, treškārt, pats pēdējais ir tas, ka neviens režīms nevar tikt uzskatīts par demokrātisku, kamēr valsts likumdošana nevalda demokrātiskā veidā.
Tātad sanāk tā, ka par demokrātijas konsolidācijas procesu mēs varam runāt tikai tiešām demokrātiskās valstīs, bet ne tādās valstīs, kur demokrātiskas institūcijas spēj sadzīvot ar nedemokrātiskām institūcijām. Konsolidēta demokrātija ir demokrātijas ideāls, kas ietver pilsoniskās sabiedrības, politiskās sabiedrības, likuma varu jeb tā saucamo tiesību valsts, ka arī birokrātijas un ekonomikas demokratizāciju. Tiek uzskatīts, ka konsolidētas demokrātijas gadījumā šis institūcijas tiek dēvētas par “demokrātiju vienīgo spēli pasaulē”. ar konsolidētu demokrātiju izprot politisko režīmu, kur visās institūcijās, likumos un politiskās pārvaldes darbībā pastāv demokrātijas, kas ir “vienīga spēle pilsētā”. Līdz ar to konsolidēta demokrātija ietver sevī trīs būtiskās lietas. Pirmkārt, tā ir demokrātiskā rīcība, kas nozīme, ka neviena politiskā grupa neveido tādu rīcību, kas realizē nedemokrātisku valsts attīstību un vardarbību. Otrkārt, tā ir demokrātiskā attieksme, kas nozīme, ka iedzīvotāju spēcīgs vairākums atzīst demokrātiskās procedūras par vislabākajām un piemērotākām valstī. Treškārt, tas demokrātiskais konstitucionālisms, kas nozīme, ka valstī par konfliktu risinājuma avotiem tiek atzīti demokrātiski likumi, institūcijas un procedūras.3
…
