Divi tūkstoši divpadsmit

Sen senos laikos dzīvoja kāds ļoti parasts lauku zēns, kurš spēja paredzēt nākotni. Bet tapēc, ka viņš bija prasts un nabadzīgs lauku puika, viņam neviens neticēja. Visi domāja, ka viņš ir traks.
Kādu vakaru pēc smagas darbadienas zēns aizgāja gulēt un pa nakti sapnī nosapņoja vētru. No rīta viņš pamodās un pirms iešanas strādāt uzrakstīja sev atgādinājumu, ka vakarā vajadzēs ieskatīties nākotnē, lai zinātu, kas tā par vētru bija. Tā nu vakarā viņš atnāca ļoti noguris, bet viņam vēl bija darāmais, viņš paņēma koka karoti, stikla vāzi pielietu līdz pusei ar ūdeni, plānu koka plāksnīti un divpadsmit zariņus. …