Ievads
K. Barona darbs folkloristikā noteikti vēl ilgi paliks par paraugu jaunajiem folkloras zinātnes pārstāvjiem. It īpaši jau viņa veidotās “Latvju Dainas” sešos apjomīgos sējumos, kas ir lielākais jebkad savāktais krājums, kāds jebkad ir iznācis. Viņa aktīvā darbība pie folkoras, publicistikas, arī “Pēterburgas avīzēs”, piesaistīja pie viņa daudzus tā laika jaunlatviešus, piemēram, K. Valdemāru, F. Brīvzemnieku, J. Alunānu un citus. Tiesa, tāpat kā citi tā laika junlatvieši, arī Barons piesaistīja pastiprinātu tā laika valdošo aprindu uzmanību, tomēr tam viņš spēja turēties pretim un strādāt tautas labā.
Iztirzājums
K. Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Kurzemē, Struteles muižā. Toreizējā, vēl zēna, bērnību pārtrauca kāds drūms notikums – mirst viņa tēvs. Vēlāk galvenās rūpes uzņēmās māsa Kristīne un svainis Kronbergs. Viņš tomēr ieguva labu filosofisku izglītību Jelgavas ģimnāzijā un vēlāk studēja arī Tērbatā, kuru tomēr smago materiālo apstākļu dēļ nepabeidz. Kā vienu no nopietnākajām sabiedriskajām aktvitātēm varētu minēt viņa kopdarbību ar K. Valdemāru, kur abi toreiz organizēja latviešu studentu vakarus. Vēlāk viņš, Valdemāra pamudināts, dodas uz Pēterburgu, kur kļūst par “Pēterburgas avīžu” faktisko redaktoru. Sakarā ar šo darbību viņš nonāca pastiprinātā policijas uzmanībā, kas tā arī netika atcelta līdz pat mūža galam. Vēlāk viņš ieradās Maskavā, kur izdevās dabūt mājskolotāja vietu vācu muižnieka Ivana Stankeviča ģimenē. Tur dzīvodams viņš piedalās Maskavas latviešu vakaros. Turpmākais dzīves darbs saistās ar tautasdziesmu, un folkoras vispār, vākšanu un sistematizēšanu.
K. Barona radošais darbs aizsākās jau 50.,60. gados, kad viņš daudz rakstīja par dabaszinātnēm, astronomiju, kā arī par fizikas un ģeogrāfijas jautājumiem. Visos savos darbos viņš polimizēja Baltijas vācu ideologiem. Dabaszinātnes tēmas K. Barons apskatīja un publicēja, piemēram, Čārlza Darvina evolūcijas teoriju, “Pēterburgas avīzēs”, tādējādi pievērsdams tām papildu uzmanību neizglītoto latviešu starpā. Viņš arī rakstīja par astronomiju. Kā piemēru varētu minēt vienus no labākajiem rakstiem par šo tēmu – “Zvaigznes”, “Saule”, “Planētas jeb gājējas zvaigznes”. Šo darbu nozīmīgumu raksturo vēlme ar šiem darbiem izglītot tautu, cīnīties pret māņticību, kā arī kristīgās reliģijas mācību. Tādi paši ir arī raksti par pedagoģiju, kurai K. Barons bija aktīvi pievērsies, piemēram, “Ieaudzini bērniem drošu prātu”. Arī valodniecība viņam nebija sveša, piemēram, raksts “Indoeiropiešu valodas familija un īpaši leiši un latvieši”, parāda, cik labi viņš apzinājās izglītības nozīmi. Viņu piesaistīja arī folkoristika. “Mājas viesī” bija publicēts raksts “Igauņu tautas dziesmas”, un tas liecina, ka K. Barons bija ieklausījies arī igauņu tautas dziesmās un salīdzinājis tās ar latviešu radītajām.
…