Domraksts par piedošanu

Cilvēks šajā pasaulē nav viens, visapkārt ir citi cilvēki: radi, draugi, paziņas, darbabiedri, kaimiņi un pavisam sveši cilvēki. Tie katrs ir ar saviem uzskatiem, savu raksturu, dažādu kultūru pārstāvji, ar dažādu audzināšanu, dažādu izglītības līmeni un dažādu dzīves uztveri. Sociālajās attiecībās nereti nākas piedzīvot sarūgtinājumus, vilšanos, ko viens otram sagādā līdzcilvēki. Mēdz teikt, ka dzīves traumas gūst katrs. Garīgās traumas izjauc cilvēka psiholoģisko labsajūtu un bieži sāp ilgāk kā fiziskās. Piedošana ir kā pārsējs, ko uzlikt sasitumiem. Katra cilvēka dzīvē mēdz būt brīži, kad pret citu cilvēku zūd paļāvība, uzticēšanās un pa vidu nostājas aizvainojums, varbūt pat naids.
Svarīgi, lai nepiedošana neuzkrājas, nekļūst par dusmu, aizvainojuma un naida kamolu. Arī mūsdienās, seviški austrumos, vēl ir tādas tautas, kuras vēsturiski nemāk un negrib piedot, bet atbalsta atriebību, uzskatot to par vienīgo veidu veidu, kas ļauj aizmirst pārinodarījumu.…