Jēdziens draudzība ir pazīstams ļoti sen. Draudzība ir attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, uzskatu un interešu kopība. Mūsdienās bērni meklē sev piemērotus draugus, bet ne katram tas izdodas. Jaunieši visbiežāk tos atrod skolā. Bet ne vienmēr tie ir īstie draugi, kuriem var uzticēties, kuri būs kopā ar tevi grūta brīdī un neatstums, kad būs slikts garastāvoklis. Daudzi ir tādi, kas tikai mantkārības dēļ grib iepazīties ar otru cilvēku. Mūsdienās tādus var iedalīt pat grupās. Piemēram, skolā atradīsies tādi, kas draudzējas ar tevi tikai, lai varētu norakstīt mājasdarbus. Ir skolēni, kuri, lai iegūtu respektu vienaudžu vidū, ir gatavi iepazīties ar cilvēkiem un darīt kopā ar viņiem sev nepatīkamas lietas, lai tikai nebūtu atstumts no apkārtējiem. Labākie draugi bieži vien ir mūsu psihologi. Jau kopš bērnības draugi palīdz sagatavoties dzīvei un nākošajām attiecībām. Bērniem ir jāļauj pašiem izvēlēties draugus, jo vecāku padomi šai izvēlē bērnam liksies nepatiesi un negodīgi. Draugu izvēle notiek ļoti pēkšņi.
Ir vairāki darbi, kuros šī tēma ir skarta, piemēram, A.Milns „Vinnijs Pūks un viņa draugi”, Ē.Kestners „Emīls, divas Lotiņas un citi”, Valdis „Staburaga bērni”. Pats izvēlējos grāmatu Džoanna Rolingas „Harijs Poters un Filozofu akmens”, kurā satiekas bērni, kuri, iepazīstot viens otru, kļūst par draugiem. Stāsta galvenā doma ir draugu draudzība uzvar visu. …
