Dzimtās valodas ietekme uz sociālo stāvokli

Katra cilvēka runa un domāšana pirmkārt attīstās ģimenē, šīs valodas prasmes var uzskatīt par pamatu turpmākajā cilvēka dzīvē. B. Bernsteins izdala divus ģimenes tipus – uz statusu orientētā ģimene vai uz personu orientētā ģimene. Pirmā tipa ģimenēs komunikācija balstīta uz stingrām sociālajām lomām, bērni nedrīkst piedalīties vecāku sarunās, netiek pamatotas pavēles, bērns nevar izteikt savu viedokli. Šāds ģimenes tips raksturīgs zemākam slānim. Augot šādā ģimenē, manuprāt, bērns kļūst nedrošs, kautrējās izteikt citiem savas domas, viedokli, netiek pilnvērtīgi attīstīta bērna valoda. Otrā tipa ģimenēs tiek akcentēta personība, arī bērns. Vecāki uzklausa bērnu, akceptē viņa domas, veicina bērnā klausīšanās iemaņas. Augot šādā ģimenē bērns ir drošāks sabiedrībā, pārliecināts par sevi. Bērns izsaka savu viedokli, līdz ar to attīstot savu valodu un domāšanu.